Bulduru Izstāžu namā skatāma izstāde par Bulduru vēsturi. Izstāde apskatāmas fotogrāfijas, pastkartes, video materiāli, teritorijas plānojums, kāds sens monētu depozīts, kas iepazīstina gan ar zināmiem, gan noslēpumainiem notikumiem Bulduru apkārtnē. Tāpat līdz ar jauno izstādi Jūrmalas muzejs aicina jūrmalniekus un citus interesentus piedalīties Bulduru jaunās ekspozīcijas veidošanā, daloties ar savām atmiņām un vēsturiskiem priekšmetiem.
Bulduru izstāžu namā jaunā izstāde par vienu no Jūrmalas 26 apkaimēm ved apmeklētāju caur dažādiem gadsimtiem un notikumiem, sākot ar 15. gadsimta beigām. Jūrmalas muzeja direktora vietniece pētniecības un krājuma darbā Inta Baumane iezīmē, ka Bulduri izceļas ar to, ka vietai daudzas reizes mainījies nosaukums – muižas laikos "Bilderlingshof", pēcāk Bilderiņi un galu galā Bulduri. Vienā no izstādes pieturpunktiem apskatāmas arī video liecības no Dzelzceļa tilta atjaunošanas darbiem pēc kara 1922. gadā.
Bulduri glabā daudzas vēstures liecības un arī noslēpumus, kā buldurnieka, skolotāja Jēkaba Amoliņa 19. gadsimtā Bulduru pusē uzietais romiešu monētu depozīts, kas tagad pirmo reizi apskatāms arī izstādē.
Tāpat izstādē apkopoto arhīvu materiālu vidū ir Bulduru vēsturiskais plānojums un kartes, stāsts par Bulduru Dārzkopības skolas veidošanos, par 1875. gadā Latvijā pirmo sievietes sarakstīto dzejoļu krājumu latviešu valodā "Latvijas jūrmalas puķītes", kura autore ir tolaik Bulduros dzīvojošā dzejniece Katrīna Reinovska. Savukārt gleznotājs un grafiķis Arturs Baumanis nelielās skicēs iemūžinājis Bulduru ikdienas ainas 19.gs. beigās. Jūrmalas muzeja pārstāve Inta Baumane norāda, ka izstāde ir tikai sākums turpmākai Bulduru izpētei, lai plašākās telpās izveidotu pastāvīgu ekspozīciju.
Jaunā izstāde "Bilderingshof-Bilderiņi-Bulduri" skatāma Bulduru Izstāžu namā līdz 30.decembrim.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X