Šogad Lielajiem kapiem Rīgā aprit 250 gadskārta, kas ir iemesls, lai jo īpašāk daudzinātu šīs vietas kultūrvēsturisko nozīmi, tajā esošās tēlniecības un arhitektūras vērtības, kā arī šīs vietas savdabīgo un suģestējošo skaistumu.Tieši šobrīd Lielo kapu vērtības tuvāk ir iespēja iepazīt izstādē "Lielie kapi 250", ko veidojusi Rīgas Pieminekļu aģentūra un kas skatāma kapsētas vissenākajā daļā, teritorijā pie Klusās ielas. Izstādē eksponēti vēsturiski zīmējumi un fotoattēli, kas atspoguļo daļu no kapsētas unikālākajiem objektiem.

Izstādi aplūkojam kopā ar Lielo kapu pētnieku, grāmatas "Lielie kapi Rīgā" autoru Juri Milleru.

Ar Juri Milleru tiekos pie izstādes stendiem, izvietotiem pašā senākajā kapsētas daļā. Kā vadmotīvs izstādei cauri vijas zilsniedzīšu motīvs, jo šie ziediņi kā zila jūra pavasaros piepilda kapsētu un ir viens no tās simboliem.

Izstāde sākas ar Broces un fon Hūna zīmējumiem, kas ir senākās vizuālās liecības par kapu pieminekļu izskatu. Juris Millers pakavējas pie pašam emocionāli tuvākā zīmējuma, kurā redzams grāmatizdevēja Hartknoha piemineklis, jo šai personībai bija saikne ar viņa dzimtu.

Izstādē lielākoties skatāmi objekti, kas līdz mūsdienās kapos saglabājušies tikai daļēji vai arī pilnībā zuduši. Zīmējumiem seko fotogrāfijas, kas jau vēsta par 19.gadsimta beigām un 20.gadsimta sākumu, kad Rīgas patriciešu dzimtas bija nostabilizējušās un kapu tēlniecības kultūra bija uzņēmusi ļoti lielus apgriezienus. Viena no dominējošām tendencēm bija pieminekļi ar sērojošiem eņģeļiem. Marmorā kalta eņģeļa figūra, piemēram, rotāja viena no mūsu kuģniecības pamatlicējiem Kārļa Oskara Mailunda kapa vietu, bet pēckara gados figūrai barbariski tika nodauzīta galva.

Fotoattēlos redzama arī viena no spilgtākajām Lielo kapu vizītkartēm – dzimtu kapličas. Var novērtēt, cik dažādās arhitektoniskās formās tās veidotas, kādiem simboliem un tekstiem rotātas. To vidū, piemēram, ir leģendārā restorāna izveidotāja – Oto Švarca dzimtas kapliča, kas tika nojaukta 20.gadsimta 80.-ajos gados. Atsevišķā izstādes sadaļā varam ieraudzīt arī traģiskās kapu postīšanas ainas 20.gadsimta 70. un 80.gados.

Priecējoši, ka ik pa laikam kaut ko no zudušā izdodas arī atrast, to vidū, piemēram, ir Kristapa Berga kapa pieminekļa skulptūra, ko veidojis tēlnieks Gustavs Šķilters un kas daudzus gadus tika uzskatīta par zudušu.

Juris Millers turpina strādāt pie Lielo kapu pētniecības, šai saistībā viņš tikko atgriezies no Vācijas, kur divas nedēļas strādājis ar dokumentiem vairāku pilsētu arhīvos un atradis interesantus, līdz šim nezināmus faktus.

Bet Lielajos kapos šobrīd apskatāma izstāde ‘’Lielie kapi 250’’, šo piektdien, 25. augustā, kapos notiks arī divas ekskursijas – pulksten trijos būs ekskursija ģimenēm, ko vadīs Sandra Martinsone, bet pulksten četros Gunāra Armana vadīta ekskursija.