LSM ziņās: Sajust purva vibrācijas un iepazīt augu slepeno valodu – Nacionālajā bibliotēkā izstāde «PostSensorium»

Rīgā sācies ikgadējais RIXC Mākslas un zinātnes festivāls, kura uzmanības centrā ir virtuālās un reālās dzīves izaicinājumu pētniecība. Sākot no 24. septembra, skatītāji aicināti uz festivāla galveno notikumu – izstādi "PostSensorium", kas skatāma Nacionālajā bibliotēkā. Tajā piedalās 14 starptautiski atzīti mākslinieki, kuri īpaši daudz šogad pievēršas cilvēka un dabas attiecību tēmai.

Izstādē, piemēram, būs mākslas darbi, kas palīdzēs skatītājam sajust kūdras purvu vibrācijas, iepazīt augu slepeno valodu un ielūkoties nākotnes ekosistēmā.

Viens no vizuāli iespaidīgākajiem un arī skaļākajiem darbiem izstādē ir dzīvā instalācija "Augu maņas". Tās autori ir spāņu mākslinieki Marija Kastelanos un Alberto Valverde. Darbs izskatās kā neliels dārziņš, kurā aug papardes, efejas, dracēnas un vēl dažādi citi dzīvi augi, kuriem pa vidu ir arī divi mākslīgi veidojumi, kas ik pa laikam kustina savus baltos taustekļus uz visām pusēm.Katram augam ir pievienots sensors, kas mēra augu elektriskās svārstības, pēc tam šos mērījumus pārstrādā, pārvērš vibrācijās un zemas frekvences skaņās, kas ik pa laikam atskan izstādes telpā.

Instalācijas autore Marija Kastelanos aicina darbu ne tikai apskatīt, bet arī paņemt rokās apaļos objektus, kas atrodas dārza malā, jo tie palīdz ikvienam caur savām rokām sajust augu reakcijas. Darba galvenais mērķis arī ir veicināt mūsu dziļāku izpratni par augu valodu, jo robotiskā sistēma pārraida tieši tos signālus, ko parastā veidā mēs nespējam uztvert. Dārza malā redzams arī dārznieks ar sensoriem aprīkotā tērpā un pilnīgi iespējams nākotnē tāds tērps būs ikvienam dārzniekam, jo tas ļaus saprast augus un viņu vajadzības daudz labāk.

Cilvēka acīm neredzamo savā darbā redzamu padara arī latviešu māksliniece Kristīne Krauze-Slucka. Viņas jaukto mediju instalācija, kas saucas "Materiālā visuma vibrācijas. Zelta slāpes", ir gana filozofiska, bet savā dziļākajā kodolā tā aicina aizdomāties, ko dabai nodara dažādas ķīmiskas kaitīgas vielas, konkrēti viņas darba centrā ir eksperimenti ar fotoķīmiju, ko izmanto krāsaino analogo foto attēlu veidošanā.

Riharda Vītola darbs "Mežs" savukārt ir nākotnes vīzija par ekosistēmu uz mūsu planētas. Mākslinieks šobrīd studē Vašingtonas universitātē Sietlā un veic plašu pētījumu par koku sugu mākslīgo ģenerēšanu un izstādē skatāmais darbs ir ieskats viņa pētījumā, stāsta izstādes kurators Raitis Šmits.

Ļoti savdabīgs ir slovēņu mākslinieces, kura ir arī bioloģijas doktore, Špelas Petričas mākslas darbs "Dziļā fitokrātija: mežonīgās dziesmas". Viņas performance tapa Lietuvā, Nidas mežā un viņa tajā iesaistīja 10 cilvēkus, kas atbilst dažādiem arhetipiem un kuru uzdevums bija pētīt mežu katram no sava redzes viedokļa, performanci izstādē var redzēt video formātā.

Kopumā RIXC Mākslas un zinātnes izstādē "PostSensorium" apskatāmi četrpadsmit starptautisku atzītu mākslinieku darbi, kuros izmantoti jauni uztveres rīki un eksperimentāli mākslas paņēmieni. Izstāde Latvijas Nacionālajā bibliotēkā apskatāma līdz 12.novembrim.