Jaudīga klasika uz Nacionālā teātra skatuves: Ditas Lūriņas Šiilera traģēdijas iestudējums

16. septembrī pirmizrādi piedzīvos viens no Nacionālā teātra šīs sezonas vērienīgākajiem iestudējumiem – Frīdriha Šillera traģēdija "Ferdinands un Luīze". Režisore Dita Lūriņa tajā turpina attīstīt savu interesi par teātri kā visdažādāko mākslu sintēzi, tādēļ runātais vārds izrādē savīsies vienā veselumā ar mūziku, skaņām, gaismām, bet jo īpaši svarīga loma būs kustībām, ko aktieri veiks arī lidojumā virs skatuves.

Līdzās horeogrāfei Ingai Raudingai ar viņiem strādājis gaisa horeogrāfs Andris Kačanovskis un vēl vairāki jomas profesionāļi, saukti par riggeriem.

Kā atzīst Dita Lūriņa – tikai jaudīga klasika var izturēt tik lielu izrādes elementu slodzi, tādēļ viņas izvēle bija par labu Šillera darbam, kas ir piepildīts ar lielu jūtu intensitāti un emocionālu spriegumu.

Izrādes mūzika, tērpi un kopējais vizuālais tēls savā ziņā ir atsauce uz baroka laiku, bet kopumā izrādē laiks ir plūstošs, konkrēti nenosakāms, taču pat ļoti par sevi atgādinošs.Par to liecina dažādi elementi, tostarp, lielais svārsts vai pulksteņa pendele, kas ik pa brīdim šūpojas skatuves centrā. Režisore Dita Lūriņa atzīst, ka viņa to arī uztver kā stāstu par laiku un biedējoši nemainīgo cilvēka dabu.

Izrādi veido ļoti daudzu elementu kopums, un – kā uzsver Dita Lūriņa – šādu slodzi neviens mazs sižetiņš panest nespēj, tādēļ viņa izraudzījās lielo klasiku – Šillera grodo, spilgto un traģisko lugu. Režisore neslēpj, ka šis iestudējums ļoti daudz prasījis no aktieriem.

Ferdinanda lomas tēlotājs Raimonds Celms ir dažādiem izaicinājumiem allaž atvērts, bet stāsta, ka šī loma arī no viņa prasa dubultus enerģijas apjomus, jo ir ne tikai jārunā, jādzied, jādejo, jākustas, bet jāizpilda arī bīstami triki, esot paceltam gaisā augstu virs skatuves.

Aktrisei Diānai Kristai Stafeckai nācies daudz cīnīties ar sevi, strādājot pie Luīzes lomas. Visgrūtāk bijis pārvarēt bailes no augstuma, bet ar atbalstošās komandas palīdzību, arī tas šobrīd jau gandrīz izdevies. Tai pašā laika aktrise atzīst, ka tieši sarežģītā kustību partitūra viņai palīdz savā ķermenī un izjūtās atraisīt to, ko ar prātu būtu grūti izdomāt. Šillera darbā viņa atrod daudz līdzību ar šodienu.

Izrādes komponiste un mūzikas režisore ir Zane Dombrovska. Viņas lielākais izaicinājums bijis komponēt digitāli, no vienas puses, tā bija matemātika un rēķināšana, no otras puses – liela brīvība.

Šillera jaunības traģēdijas "Ferdinands un Luīze" pirmizrāde Ditas Lūriņas režijā Nacionālajā teātrī skatāma ceturtdien, 16.septembrī.