Svētdien, 17. martā, atzīmēsim Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Ar to sasaucas jaunā izstāde "…Brīvības garu nevar nokaut!", ko šodien atklās Latvijas Okupācijas muzejā. Tā vēsta par Latvijas jauniešu cīņu pret padomju okupācijas režīmu 20. gadsimta 40. gados.

Jauniešu cīņa izpaudās dažādās formās - viņi veidoja nacionālas organizācijas, izplatīja pretpadomju uzsaukumus, izkāra Latvijas karogu un veica citas pret varu vēstas darbības. Viņi labi zināja, ka tādējādi riskē ar savu dzīvību, brīvību un nākotni, bet viņu drosme un pārliecība bija lielāka par viņu bailēm.

"Mums kā simbols ir latvju ozols. Spēka simbols, varenības simbols. Varbūt tāpēc mums šeit izstāžu zālē ienāk arī zaļais tonis, meža tonis."

Izstādes veidotāja Aija Ventaskraste stāsta, ka ozols simbolizē jauniešu spēku, spītu un drosmi, bet tas ir arī atsauce uz kādu konkrētu notikumu, par ko stāsta viens no izstādes stendiem ar nosaukumu "Vai ozols bija mīnēts?". Stāsta centrā Litenes vidusskolas audzēknis Edgars Jurjāns, kurš 1945. gada 15. maijā uzvilka ozolā Latvijas nacionālo karogu.

Divus gadus vēlāk Edgaru Jurjānu, kurš bija sācis studēt arhitektūru, arestēja un piesprieda brīvības atņemšanu uz desmit gadiem.

Simboliskais mežs savukārt izstādē ir atsauce uz jauniešu saistību ar nacionālajiem partizāniem. Viens no šiem jauniešiem bija Antons Ludboržs, kurš darbojās grupā Latgalē, Rogovkas apkārtnē un kura bīstamākā operācija bija pasargāt cilvēkus no 1949. gada deportācijām. Stāsta izstādes veidotājs Artūrs Romeiko.

19 gadus vecajam Antonam Ludboržam piesprieda 10 nebrīves gadus, ieslodzījumu viņš izcieta Džezkazganā Kazahijā.

Izstādē redzams sacaurumots Staļina portrets, to sašāva 16 gadus vecais Vigo Lapuķis. Mēnesi vēlāk viņu arestēja un viņš piecus gadus izcieta ieslodzījumu Molotovas apgabalā.

Izstādē var uzzināt vēl daudzu citu jauniešu stāstus, apskatīt oriģinālus dokumentus, fotogrāfijas, vēstules, ar roku zīmētus žurnālus, arī pretpadomju uzsaukumus, kas tika rakstīti uz mazām lapiņām un izkaisīti dažādās vietās, uz tiem, piemēram, lasāmi šādi teksti – "Vācieši bija zvēri, bet boļševiki – nezvēri"’, "Komunisti nokauj miesu, bet brīvības garu tie nevar nokaut!", "Latvieši! Izšķiraties par brīvību vai verdzību!: .

Jaunieši, slepeni pulcējoties kopā, mēdza dot arī zvērestu, ka apsolās veikt pretpadomju cīņu, līdz atjaunosies Latvijas valsts iekārta.

Izstādi papildina arī videoliecības, ierakstītas 90.gados, kuros pretošanās kustības dalībnieki atceras savas jaunības drosmīgās gaitas, viņu vidū, bijusī Valkas vidusskolas audzēkne Vizbulīte Radziņa:

Vizbulīte Radziņa: "Kad nāca 18.novembris, tad bija nolemts, ka mēs Valkas Brāļu kapos aiznesīsim karogu. Mēs četri aizgājām uz tiem kapiem vakara pusē, bija jau tumsa. Un bijām ļoti pacilāti un priecīgi, ka mēs to esam izdarījuši."

14 gadu vecumā Vizbulīti Radziņu arestē. Viņu soda ar 12 gariem gadiem Sibīrijā.

Viņas un daudzu citu jauniešu stāstus, kas drosmīgi pretojās, labi zinot, ka riskē ar savu dzīvību, brīvību un nākotni, var uzzināt jaunajā izstādē Okupācijas muzejā - "…Brīvības garu nevar nokaut!". Tā skatāma līdz oktobra beigām.