Investējot 2,8 miljonus eiro, plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīca „Nordic Plast” atvērusi automatizētu otrreizējo izejvielu šķirošanas un pārstrādes līniju. Līdz ar to otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudas Latvijā pieaugs par 30%. Ko no iepakojumiem, kas nonāk atkritumos, otrreiz pārstrādājam un eksportējam?

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides departamenta direktore Rudīte Vesere stāsta, ka katru gadu nedaudz palielinās iepakojuma apjoms, ko pārstrādājam otrreizējai lietošanai.

Kāpēc svarīgi PET pudeles, plastmasas iepakojumu un citus atkritumus pārstrādāt otrreizējai izmantošanai? Viens no iemesliem – lai nepalielinātos atkritumu kalni poligonos. Par jauno otrreizējo šķirošanas un pārstrādes līniju stāsta Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māri Simanovičs.

RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesors Remo Merijs-Meri vērtē, ka otrreizējo izejvielu – polimēru granulu izmantošana ļauj uzņēmumiem samazināt enerģijas patēriņu.

VARAM vides departamenta direktore Rudīte Vesere stāsta, ka šobrīd ministrija strādā pie tiesiskā regulējuma, lai par tādas plastmasas izmantošanu, ko nevar otrreiz pārstrādāt, būtu jāmaksā dabas resursu nodoklis.

Rudīte Vesere arī stāsta, ka depozīta sistēmas un depozīta maksas ieviešana rosinājusi iedzīvotājus čaklāk šķirot atkritumus.