Sabiedrisko mediju finansējuma jautājums aizvien neatrisināts, jauna padome ar trim locekļiem un leģitīma ietekme uz sabiedriskajiem medijiem. Šobrīd Saeimā aizvien skaidrākas aprises guvis jaunais sabiedrisko mediju un to pārvaldības likums. Par to jau drīzumā varētu balsot otrajā lasījumā. Ko paredz jaunais likums un par ko saglabājas bažas?

Jaunā sabiedrisko mediju un to pārvaldības likuma pamatā ir divi jautājumi: uzlabot Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio pārvaldību, kā arī veidot atbilstoša un prognozējama finansējuma modeli.

Paredzēts veidot jaunu, tieši par sabiedriskajiem medijiem atbildīgu padomi. Tā pārņemtu sabiedrisko mediju pārvaldības funkciju no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes. Šādi iecerēts novērst interešu konfliktu pašreizējās padomes uzdevumos vienlaikus gan regulējot elektronisko mediju nozari, gan pārraugot sabiedriskos medijus. Saeimas Cilvēktiesību komisijas Mediju politikas apakškomisijas vadītāja Vita Anda Tērauda (Attīstībai/ Par!) stāsta, jaunā – tikai par sabiedriskajiem medijiem atbildīgā padome – paredzēta trīs cilvēku sastāvā.

Savukārt finansējuma jautājums gan nav atrisināts, atzīst Tērauda. Piemēram, Kultūras ministrija piedāvāja noteikt LTV un Latvijas Radio finansējumu kā procentu no iekšzemes kopprodukta, kas atbilstu Eiropas vidējam sabiedrisko mediju finansēšanas līmenim. Tomēr deputāti lēma atstāt pašreizējo kārtību, kas paredz ikgadēju cīņu par budžetu.

Viedokli izsaka Rīgas Stradiņa Universitātes profesore Anda Rožukalne.