Par to, kāda ir jaunās valdības nostāja medijpolitikas jautājumos, lasāms tās deklarācijā. Tur vienā no punktiem koalīcija apņemas nodrošināt, ka turpmāka papildu satura krievu valodā atbalstīšana no valsts puses nenotiks. Līdzīgu turpmākā darba stratēģiju plāno arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome. Priekšsēdētājs gan taisnojas, ka iecere attiektos uz komercmedijiem. Taču ko plāno deputāti? Vai apdraudēts ir sabiedrisko mediju saturs krievu valodā? Un kādas sekas tas radītu?

 

Pēdējos gados no mediju jomas ekspertiem bieži vien izskanējis, ka nepieciešams stiprināt saturu mazākumtautību valodā sabiedriskajos medijus, sevišķi šobrīd – informatīvā kara laikā. Jautājums aktuāls kļuva pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sāka bloķēt Krievijas propagandas kanālus Latvijā.

Sabiedrisko mediju kapitāldaļu turētāja Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome pavasarī nāca ar piedāvājumu par "Rus.LSM" kabeļtelevīzijas kanāla izveidi, tādējādi cerot stiprināt saturu krievu valodā. Ieceri pamatoja ar pieprasījumu, īpaši pēc pieejas liegšanas Kremļa propagandas kanāliem.

Konceptuālu atbalstu sniedza Saeimas Nacionālās drošības komisija, un no NEPLP tika saņemta apraides atļauja.

Lai ieceri īstenotu, vajadzīga nauda, kas nozīmē - nepieciešams politisks atbalsts.