Šobrīd medicīnā darbu sākuši jau arī tie jaunie ārsti, kuri dzimuši pēc Padomju Savienības sabrukuma. Tie ir cilvēki, kuri, iespējams, ar krievu valodu nav saskārušies nemaz. Tādēļ arī jauno ārstu vidū krievu valodas zināšanas ir krietni zemākas, nekā tās bijušas agrāk.

Par krievu valodas izplatību veselības aprūpes nozarē mediķi Latvijas Radio rakstīja pēc augusta sākumā izskanējušā materiāla, kurā pētījām, cik viegli Latvijā darbu atrast jauniešiem bez krievu valodas zināšanas. Daudzi jaunie ārsti par krievisko vidi skaļi runāt gan baidās, bažās par atriebību kolektīvā. Tikmēr nozarē kopumā mana krievu valodas norietu un aktuālāks kļust jautājums - vai nākotnē pielāgoties nāksies pacientiem vai tomēr veselības aprūpes sistēmai?

Mareks Marčuks (attēlā) ir ārsts, pašlaik rezidents pediatrijas specialitātē. Ar viņu tiekamies darbadienas vakarā Rīgā. Viņš ir dzimis Rēzeknē un šobrīd viņa dzīve aizrit divās pilsētās – dzimtajā Rēzeknē, kur jaunais pediatrs strādā pilsētas slimnīcā, kā arī galvaspilsētā, kur viņš strādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Savas krievu valodas zināšanas Mareks nesauc par izcilām, taču sazināties ar pacientiem problēmu neesot. Un viņš atzīst – pilsētās, kurās viņš strādā, krievvalodīgu pacientu ir gana daudz. Un arī Mareks ir pamanījis, ka jauno ārstu vidū krievu valodas zināšanas ir sliktākas.

Mareks uzsver – Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu, un tādēļ nevienam jaunajam ārstam zināt krievu valodu nevar uzlikt par pienākumu, lai strādātu ar pacientiem. Taču viņš atzīst – mediķa galvenais mērķis ir izprast pacienta sūdzības un viņiem palīdzēt, tādēļ nenoliedzami – šī brīža realitātē krievu valoda aizvien ir uzskatāma par priekšrocību.

Latvijas Radio saņēmis vēstuli, kurā stāstīts par situācijām, kurās ārsts operāciju laikā spiests runāt krieviski, jo operācijas māsas izvēlas nerunāt valsts valodā, Mareks, to komentējot, skaidro – viņa pieredzē gan situācijas, ka darbinieku vidū būtu grūtības pildīt darba pienākumus valodas barjeras dēļ, līdz šim neesot bijušas.

Taču valodas jautājums mediķu darba vidē, acīmredzot, nav temats par kuru jaunie ārsti runā brīvi. Atsevišķi Latvijas Radio uzrunātie jaunie mediķi no sarunas atteicās bažās par iespējamajām sekām darba vietā, ja kolēģi uzzinātu par jaunā speciālista iebildumiem saistībā ar krievu valodas lomu darba vidē.

Kāds intervējamais sarunu atteica izvērtējis riskus, kā arī saņēmis ieteikumus no vadības par šo tematu nerunāt. Tas liek secināt, ka ir jaunie ārsti, kuri neprot krievu valodu, tas darbā traucē, taču nejūtas brīvi par to runāt, jo darba vidē tā netiek uztverta kā norma.

Vvalodas barjeras lomu, izvēloties darba vietu, nenoliedz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule. Viņa uzsver – darbam dienestā krievu valodas zināšanas netiek prasītas. Cipule skaidro, piemēram, izpalīdzēt brigādēm Rīgā, vislabprātāk atsaucas kolēģi no Latgales, jo gan Rīgā, gan Latgalē krieviski runājošu pacientu šim dienestam esot visvairāk.

Līdzīgi kā citi, to ka jauno ārstu vidū krievu valoda kļūst arvien nepopulārāka, novērojusi arī Rīgas Stradiņa universitātes Rezidentūras studiju fakultātes vadītāja, profesore Ilze Grope. Viņa gan saka, ka medicīna ir specifiska nozare un lai sasniegtu galveno mērķi – pacienta problēmas izprašanu un palīdzēšanu, krievu valodas zināšanas, īpaši ar vecāka gada gājuma civlēkiem, esošajā realitātē, ārstiem tomēr lieti noderot un bez tām nevar.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs saka – gadījumos, kad jaunais ārsts krieviski nerunā, bet pacients nerunā latviski, situāciju risina piesaistot kādu citu kolēģi nodaļā. Taču arī Šilovs aicina sabiedrību saprast reālo situāciju – pie ārstiem visbiežāk dodas gados vecāki cilvēki un viņi nereti runā krievu valodā.

Jauno ārstu asociācija katru gadu rīkojot aptaujas, kurās noskaidro 10 galvenās problēmas rezidentūras procesā, kuras jauno ārstuprāt būtu jārisina. Šilovs saka – valodas jautājums līdz šim šajā topā nav parādījies.