Jau nedēļas sākumā, sadarbībā ar kolēģiem no „ReCheck”, vēstījām, ka paziņojumi par it kā topošajiem malkas, šķeldas un granulu aizliegumiem ir krietni pārspīlēti. To tagad atzīst arī Latvijas Meža īpašnieku biedrība. Runa ir par to kādu atbalstu valstis turpmāk varēs piešķirt šāda kurināmā ražotājiem un izmantotājiem, un vai koksni joprojām varēs dēvēt par patiesi atjaunojamo energoresursu.

Diskusijas par šo jautājumu Eiropas Savienības iestāžu varas gaiteņos tagad ir ļoti karstas. Mūsu Briseles korespondents Artjoms Konohovs ir apzinājis iesaistīto pušu viedokļus un iespējamos risinājumus.

Iekurināt krāsni vai kamīnu ar malku varēs arī turpmāk. Par to vienisprātis ir gan Eiropas Parlamenta deputāti, gan bioenerģijas ražotāji, gan vides aizstāvji. Iespējams, ka tas ir vienīgais jautājums, kam visas iesaistītās puses piekrīt. Par citiem Atjaunojamo energoresursu direktīvas aspektiem tik lielas vienprātības nav.

Viens no tiem skar biomasu. Šobrīd tās izmatošanai apkurē ir radīti ļoti labvēlīgi nosacījumi. Bet šī situācija ir novedusi pie problēmām, saka Eiropas Parlamenta Vides komitejas deputāts no Somijas Nilss Torvaldss.

Parlaments rosina nošķirt primāro koksnes biomasu no sekundārās. To atbalsta vides aizstāvji, tostarp meža un klimata aktīvists Martēns Pižons no nevalstiskās organizācijas „Fern”, jeb „Paparde”.

Organizācija „Fern” Eiropas līmenī aizstāv mežus un tos, kas no viņiem ir atkarīgi. Pižons saka, ka pēdējos gados granulu un šķeldas bizness ir kļuvis ārkārtīgi ienesīgs Eiropas radīto subsīdiju dēļ.

Piedāvātie ierobežojumi lielākoties attiektos uz pašvaldību katlumājām, kas izmanto šķeldu. Privātmājas tie gandrīz neskartu.