Šovakar, 19. martā, Jaunais Rīgas teātris (JRT) pēc pārbūves atgriežoties telpās Lāčplēša ielā, tās iesildīs ar pirmo pirmizrādi. Pēc rakstnieka Milorada Paviča romāna "Hazāru vārdnīca" veidotajā iestudējumā "Sapņu tulkotāju sekta" piedalās visa teātra trupa. Kāpēc tas ir avangardisks iestudējums JRT repertuārā?

"Kad Dailes teātris pārgāja no vienām telpām uz otrām, tur bija tāda leģenda – ka svarīgi teātrī ir putekļi, kas prožektoru gaismā paceļas. Ka jaunā mājā nav putekļu. Tāpēc es es gribu novēlēt JRT, lai viņiem ātrāk prožektoru staros būtu putekļi, un aktieriem tie ir arī vajadzīgi."

Aktieris Andris Morkāns, kam kopā ar kolēģi Māru Zvaigzni Jaunā Rīgas teātra Lielajā zālē bija ļauts iemest aci vienā no pēdējiem mēģinājumiem pirms pirmizrādes, atcerēdamies pagātni, tomēr neslēpa sajūsmu par Lielās zāles pārvērtībām. Pat no 13.rindas, kur viņš sēdējis, redzamība bijusi ideāla. Morkāns skatījies tikai vienu izrādes „Sapņu tulkotāju sekta” daļu, tāpēc atturējās no vērtējuma, bet vairāki citi laimīgie, steigdamies projām, atbildēja lakoniski: „Lieliska”. Kāda kundze atzinās – esot tik aizkustināta, ka nespējot parunāt.

Pārsteigums, ko režisors Alvis Hermanis solīja skatītājiem – „darīt ko tādu, ko neesam nekad darījuši pirms tam” – ir izdevies – aktieris Vilis Daudziņš, pēc mēģinājuma, atnākdams ar sasvīdušu muguru, apstiprina: tapusi kustību izrāde, nebijis notikums JRT vēsturē.

Serbu rakstnieka Milorada Paviča romāns "Hazāru vārdnīca", kas 2006.gadā Vinifreda Krauča un Ulda Bērziņa tulkojumā iznāca arī latviski, kā skaidrots izrādes pieteikumā JRT mājas lapā, „ir stāsts par kādu senu un teiksmainu tautu, kura pirms 1000 gadiem dzīvoja aptuveni tajā pašā teritorijā (starp Kaspijas un Melno jūru), kur tagad Ukrainā izšķiras pasaules un arī mūsu liktenis.”

Taču izrāde ne tikai sola mest tiltu no sendienām uz šo trauksmaino laiku, bet arī izgaismo JRT vēsturi, aktiera un teātra dabu.

Tapis "gandrīz reliģisks stāsts, kaut kas par pasaules radīšanu, par pasaules dabu", pauž Vilis Daudziņš. Režisors Alvis Hermanis turklāt piekodinājis, lai nekādā gadījumā viņu nesauc par izrādes horeogrāfu – atbilstoši JRT tradīcijām, kustību partitūras veidotāji ir aktieri. Visa trupa uz skatuves ir nemitīgi. Vai jaunajiem aktieriem, kas JRT ienākuši, kamēr teātris mājoja Tabakas fabrikā Miera ielā, šī izrāde ir kā iespēja dominēt, izrādīt ķermenisko pārākumu, provokatīvi jautāju Ritvaram Loginam, kurš JRT debitēja 2018.gadā.

Gan Ritvars Logins, gan Vilis Daudziņš paralēli mēģina lomas jau nākamajā Alvja Hermaņa jauniestudējumā – 10.aprīlī viņi būs tēvs un dēls Ivolgini izrādē „Melnais gulbis” pēc Dostajevska „Idiota” motīviem JRT Jaunajā zālē.