Vai es varēšu tikt pie vakcīnas tāpat kā pārējie? Šis ir jautājums, kas satrauc daudzus Latvijā dzīvojošus ārzemniekus, kuri pandēmijas laikā asāk nekā iepriekš izjutuši to, ka angļu valodā ātras un uzticamas informācijas par Latvijā notiekošo ir maz. Viņi izslāpuši lasa Latvijas sabiedrisko mediju portāla LSM angļu versiju, tulko ziņas paši ar “Google Translate” un bezcerīgi meklē angļu versijas ar Covid saistītajiem lēmumiem Latvijas oficiālo iestāžu mājaslapās.

Skolotāja no Itālijas, astrofiziķis no Kubas un misionārs no ASV ir starp tiem ārzemniekiem, kuri portālam LSM atsūtīja savus neskaidros jautājumus par vakcināciju. Sazinājāmies ar Mirjamu, Horhi un Deividu, lai uzklausītu trīs stāstus par to, kā ir būt ārzemniekam Latvijā “Covid” pandēmijas laikā.

Mirjamai Boskaroli (Myriam Boscarolli) ir 25 gadi, un viņa ir skolotāja Ekziperī starptautiskajā skolā Piņķos. Dzimusi Itālijā, bet mamma ir ebrejiete no Latvijas. Mirjama runā itāliski, angliski un krieviski, bet latviešu valodā zina vien pārdesmit vārdus, jo sāka šeit strādāt pērn augustā.

Amerikāņu misionāra Deivids Maikls Karillo (David Michael Carrillo) pērn izpelnījās lielu popularitāti “Facebook” ar neparasti apdarinātu Latvijas himnu paša izpildījumā. 128 tūkstošus reižu skatītais video bija viņa atzīšanās mīlestībā valstij, kurā Deivids dzīvo nu jau vienpadsmito gadu. Latvijas Radio sazvana Deividu viņa darbavietā – Svētā Gregora Izglītības centrā Saldū. Viņš drebinās, ka pēdējoreiz tik auksti bijis pirms desmit gadiem.

“Mans vārds ir Horhe del Pino, esmu kubietis un strādāju Latvijas Universitātē. Latviski runāju ļoti slikti un ļoti mazliet, es būšu runāt angļu valodā,” sevi latviski iepazīstina trešais šī stāsta dalībnieks.

Horhe strādā Latvijas Universitātes Astronomijas institūtā un Latvijā dzīvo kopš 2013.gada, bet viņa saiknes ar Rīgu ir daudz senākas.