Līdz ar 2. pensiju līmeņa ieguldījumu ienesīguma kritumu atkal uzvirmojušas diskusijas par to, kas būtu maināms esošajā pensiju sistēmā, lai šādi negatīvi finanšu tirgus satricinājumi būtiski neietekmētu cilvēku pensijas apjomu. Labklājības un Finanšu ministrijas redzējumi par iespējamo risinājumu ir savstarpēji pretrunīgi.

Tie cilvēki, kuri tuvākajos mēnešos plānojuši doties pensijā ir grūtas izvēles priekšā – pieņemt to, ka pērn valsts fondēto pensiju shēmā jeb pensiju 2. līmenī ieguldījumi ievērojami kritušies un līdz ar to jārēķinās, ka būs arī mazāka pensija, vai arī nedaudz nogaidīt un pensijā doties brīdī, kad situācija finanšu tirgos būs labvēlīgāka.

Pagājušais gads nesis negatīvas vēsmas valsts fondēto pensiju jeb pensiju 2. līmeņa ienesīguma rādītājos. Lai gan zaudējumus cietuši dažādi plāni, neraksturīgi situācija izvērtusies konservatīvajiem jeb mazāk riskantajiem pensiju plāniem, kas pērn cietuši lielākos zaudējumus. Tas nozīmē, ka tiem cilvēkiem, kuriem tuvākajos mēnešos jāpensionējas ir jāizvēlas – samierināties ar zaudējumiem vai nedaudz nogaidīt, lai situācija finanšu tirgos uzlabojas.Turpina Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns.

"Kopumā šobrīd ir uzkrāti seši miljardi eiro, un dalībnieku skaits ir 1,3 miljoni cilvēku," norādīja Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns.

Lai gan Latvijas Bankas secina, ka arvien lielāks pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits izvēlas savu kapitālu uzkrāt aktīvajos, nevis konservatīvajos ieguldījumu plānos, tomēr liela daļa jeb apmēram katrs piektais otrā līmeņa pensiju sistēmas dalībnieks izvēlējies tieši konservatīvo plānu. Un tie pērn cieta lielākos zaudējumus.

"Konservatīviem pensiju plāniem kopš 2022. gada sākuma līdz šī gada 17. aprīlim rezultāts ir bijis -14,52%," norādīja Krongorns.