LSM ziņās: Populārā kultūra ir ļoti spēcīgs politisks komunikācijas līdzeklis. Intervija ar Zani Radzobi

Pēc nepilna mēneša, 4. maijā, aprit 30 gadu, kopš Augstākā Padome nobalsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Gaidot šo gadadienu, Latvijas Radio turpina stāstīt par mediju lomu ceļā uz brīvību.

Šajā ierakstu sērijā, kas top sadarbībā ar Baltijas Mediju izcilības centru, šodien palūkosimies uz leģendāro Latvijas Radio raidījumu “Mikrofons”. Lai gan tas 1965.gadā tika veidots ar mērķi aizvilināt padomju klausītājus prom no “kaitnieciskās” raidstacijas “Amerikas balss”, laika gaitā tieši “Mikrofons” izrādījās tas, ap kuru tauta saliedējās. Īpaša nozīme bija “Mikrofona aptaujas” dziesmām latviešu valodā. Raidījuma šķietamajā izklaides formātā iekļāvās arī filozofiskas un sociāli nozīmīgas tēmas, ar ko populārā pārraide sasniedza ļoti plašu klausītāju loku un veidoja spēcīgu fonu tālākajiem Atmodas notikumiem.

““Mikrofona” skanēšanas laiks tika piemērots tam laikam, kurā skanēja “Amerikas balss”. Ja “Amerikas balss” mainīja to laiku, tad mainījās arī “Mikrofona” skanēšanas laiks,” smejas Kārlis Grīnbergs, kurš līdz 80.gadu vidum bija “Mikrofona” redakcijas vadītājs.

Raidījums tolaik skanēja četrreiz nedēļā – otrdienās, ceturtdienās, piektdienās un svētdienās septiņos vakarā. Apzināti veidots kā izklaidējošs, brīvāka formāta raidījums ar mērķi piesaistīt plašu auditoriju, “Mikrofons” prata ietvert arī sabiedrībā svarīgas tēmas un, viņaprāt, tā pielika arī savu roku Atmodas veicināšanā.