Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš pret Ukrainu mudinājis Eiropas valstis pārdomāt aizsardzības un drošības jautājumus pašmājās. Izņēmums nav arī Polija, kura bažījas ne tikai potenciāliem militāriem draudiem, bet jau labu laiku saskaras arī ar hibrīdkara elementiem uz savas robežas. Kā Polija grasās stiprināt savu aizsardzību un drošību?

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Polija ir bijusi tuva Ukrainas sabiedrotā, sniedzot tai dažāda veida palīdzību. Tajā pašā laikā tā nopietni sākusi apsvērt arī savas aizsardzības un drošības stiprināšanu. To apliecina kaut vai finansējums, jo nākamgad poļi plāno aizsardzībai tērēt pat 4%(tus) no iekšzemes kopprodukta. To, ka šī ir arī jaunās Polijas valdības prioritāte sarunā ar Latvijas Radio Varšavā uzsver politikas analītiķis, neatkarīgās domnīcas „Visegrad Insight” Eiropas lietu eksperts Vojcehs Pšibiļskis.

"Drošības jautājums, kas ir saistīts ar aizsardzību un robežu drošību, ir šīs valdības prioritāte. Tā mantota no vairākām iepriekšējās valdības izstrādātajām politikām, kas tikušas pārskatītas un uzlabotas, taču virziens paliek tas pats."

Pšibiļskis ir pārliecināts, ka poļiem drošības jautājums ir svarīgs un sabiedrība izprot, kādēļ nauda aizsardzībā ir jāiegulda.

"Poļiem, es domāju, tāpat kā latviešiem, ir dziļa vēstures atmiņa, ka nav tādas naudas, ko mēs netērētu mūsu aizsardzībai, kad to varam darīt, lai atturētu agresoru. Vienkārši vēsture jebkura liberāla vai konservatīva poļa prātā runā pati par sevi. Tā ir vienprātība sabiedrībā," viņš teica.

Tajā pašā laikā viņš atzina, ka jaunā paaudze izceļas ar to, ka tai ir vairāk prasību un mazāk pilsoniskā pienākuma izjūtas. Viņš uzskata, ka būs interesanti vērot diskusijas, kas Polijā gaidāmas par jauniešu iesaisti valsts aizsardzībā.