Kā uzbūvēt valsti? Latvijas preses biroja “Latopress”, vēlēkās telegrāfa aģentūras LETA pirmsākumi. Stāsta Juris Mendziņš, nacionālās informācijas aģentūras LETA vadītājs.

 

Mums ir jāatgriežas 1919. gada 4. martā, kad Pagaidu valdība, kura tika padzīta no Rīgas un nonāca Liepājā, nolēma dibināt Preses biroju. Tā uzdevums bija informēt pasauli par to, kas notiek Latvijā, kā veicās armijai un kā Latvija redz savu attīstību un iet uz priekšu.

Un 1919. gada 4. martā Liepājā notika Pagaidu valdības sēde, kuru vadīja ministru prezidents Kārlis Ulmanis, protokols apliecina, ka ar valdības sēdes 8. punktu ir nolemts dibināt Latvijas preses biroju “Latopress” pie Iekšlietu ministrijas.

LETA bija telegrāfa aģentūra, tas nozīmē, ka ziņojums tolaik bija nekas cits, kā telegrāfa lentā iekodēts ziņojums. Tā laika darbinieki apkopoja informāciju par to, kas notiek, kodēja to visu telegrāfa formātā un izplatīja to dažādām starptautiskām institūcijām un arī citām informācijas aģentūrām.

LETAS viens no uzdevumiem bija stāstīt par to, kā mēs šeit saimniekojam. Man šķiet tas arī bija viens no Latvijas pirmās brīvvalsts veiksmes stāstiem – saimniekošana. Un LETA bija kopā ar šo valdību, kopā ar šo valsti un ar šiem cilvēkiem, kas organizēja šo saimniekošanu un darīja.

Par pirmo biroja direktoru kļuva Edmunds Freivalds un vēlāk, kad 1919. gada jūlijā pagaidu valdība atgriezās Rīgā, tai sekoja arī preses birojs “Latopress”.

Vēl gadu vēlāk, 1920. gada maijā, valdība nolēma izveidot pilnasinīgu Latvijas telegrāfa aģentūru LETA, ko arī šobrīd ar šādu nosaukumu pazīstam un kuras pirmais direktors bija Rihards Bērziņš. Viņš bija Kārļa Ulmaņa sekretārs un bija jau pazīstams literāts. Aģentūru viņš vadīja vairāk nekā 20 gadus un bija lēmis mierīgi vadīt vecumdienas, taču diemžēl viņš mūžu beidza izsūtījumā.

Viņš ir publicējies ar pseidonīmu Rihards Valdess, un LETAS simtgades ballītē 2019.gada maijā bijušie aģentūras akcionāri, kas 90. gadu otrajā pusē privatizēja šo uzņēmumu un saglāba no iznīcības, mums uzdāvināja grāmatu. Tā ir viena no Riharda Valdesa grāmatām ar autora parakstu. Lai arī tā vācu valodā, tā ir jauka vēstures liecība, kurai arī aprit 100 gadu.

Tāpat manā kabinetā joprojām atrodas Riharda Bērziņa skapis no Latvijas pirmās brīvvalsts laika. Šobrīd mēs to neizmatojam kā skapi, bet mēģinām sargāt un uzturēt kā vienu no lietām, kas liecina par šī uzņēmuma senajiem pirmsākumiem.

 

1918. gada 18. novembris ir mūsu valsts dzimšanas diena. Taču 1919. gads ir laiks, kad savu valsti pēckara apstākļos pašiem bija jāsāk celt no nulles. Šajā gādā gadsimta jubileju atzīmē virkne dažādu valsts iestāžu, institūciju un organizāciju, kas kļuva par valsts sākumu tolaik un kalpo par pamatu joprojām.

Rubrika "Kā uzbūvēt valsti?!" dažādu iestāžu darbinieki atskatās šo institūciju tapšanas vēsturē, skaidro, kādas bijušas to funkcijas un pirmās personības, kā arī pastāsta par savu izvēlēto vēsturisko priekšmetu, telpu, dokumentu vai zīmīgu skaņdarbu, kas kalpo par laika mašīnu, lai aizdotos katras iestādes dzimšanas laikā.