Kā uzbūvēt valsti. JLatvijas Konservatorijas, tagad Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pirmsākumi 1919.gadā. Stāsta Zane Prēdele, JVLMA Zinātniskās pētniecības centra pētniece.

1919. gada vasarā Ministru kabinets nolemj dibināt jaunu iestādi, kas būs Latvijas Konservatorija,un šie groži tiek uzticēti ļoti autoritatīvai personībai mūzikas pasaulē, tas ir profesors Jāzepos Vītols.

Akadēmijas ēku K.Barona ielā 1 (tolaik Suvorova iela) piešķīra izglītības ministrs Kārlis Kasparsons. Kur kādreiz bija Aleksandra ģimnāzija, turpmāk varēja veidoties jauna iestāde, kas būtu mūzikas kultūrai primāra institūcija.

Un tālāk notiek jau pirmās sēdes rudenī un arī uzņemšana, bet svarīgākais moments ir bermontiešu tuvošanās Rīgai, jau Pārdaugavas pusē esot, un tajā brīdī tiek pārtrauktas visas studijas un mācību process. Cilvēki kaut kur izklīst un tikai pēc tam novembrī atgriežas, lai turpinātu savu jauniesākto darbu, jo oficiāli Latvijas Konservatorija vēra durvis 1920. gada 11. janvārī, bet milzīgs darbs ir ieguldīts milzīgs arī līdz janvārim.

Pat grūti tagad iztēloties cik daudzas lietas ir prasījušas uzmanību, kas ir jārisina. Piemēram, instrumenti. Kur pēc kara Latvijā atrast instrumentus, kaut vai klavieres, kas būtu spēlēšanas kārtībā.

Ir aizkustinoši stāsti, kā Jāzeps Vītols stāsta, cik ļoti rūpīgi un grūti ir meklēts, viņam palīdzējusi Izglītības ministrija meklēt dažādās ģimenēs un vietās, kur vēl ir gruveši, bet klavieres arvien stāv. Šādā veidā soli pa solim tika vākti instrumenti.

Tolaik Konservatorijas uzsākums bijis ar 12 pedagogiem un 150 studentiem. Gribētāju ir bijuši ļoti daudz pirmajā rudenī, bet no Vītola atmiņām mēs zinām, ka tas viss ir bijis caur smiekliem un asarām. Cilvēki ir nākuši ļoti nesagatavoti, viņi nav sapratuši,uz ko viņi nāk, vai domājuši, ja viņiem ir vienkārši skaista balss vai izskats, ka ar to pietiek šādām studijām. Tur arī bija dalījums – zemākais un augstākais kurss, un jau no 13 gadu vecuma varēja startēt zemākajā kursā, lai studētu konservatorijā.

Ielūgums uz Latvijas Konservatorijas atkāšanu ir iespiests uz mīksta pelēka papīra. Tajā ir vēsturisks teksts: “Laipni lūdzu ierasties uz Latvijas Konservatorijas atklāšanas svētku aktu Konservatorijas telpās, Rīgā Suvorova ielā 1 11. janvārī 1920. gadā.’’

Šis ielūgums bija adresēts pašam profesoram Jāzepam Vītolam, bet ar viņa roku tālāk pierakstīts, ka tas tiek nodots tālāk Vītoliņa kungam, kas bija Jāzepa Vītola students Konservatorijā tolaik. Tāda sirsnīga dāvana no profesora savam studentam,

bet ir skaidrs, ka piedalījās arī Jāzeps Vītols, jo programmā lasām, ka ir bijusi direktora runa, apsveikumi no citām institūcijām un beigās arī Vītola īpaši komponētā dziesma “Līgai’, ko dziedāja Nacionālās operas koris.

 

1918. gada 18. novembris ir mūsu valsts dzimšanas diena. Taču 1919. gads ir laiks, kad savu valsti pēckara apstākļos pašiem bija jāsāk celt no nulles. Šajā gādā gadsimta jubileju atzīmē virkne dažādu valsts iestāžu, institūciju un organizāciju, kas kļuva par valsts sākumu tolaik un kalpo par pamatu joprojām.

Rubrika "Kā uzbūvēt valsti?!" dažādu iestāžu darbinieki atskatās šo institūciju tapšanas vēsturē, skaidro, kādas bijušas to funkcijas un pirmās personības, kā arī pastāsta par savu izvēlēto vēsturisko priekšmetu, telpu, dokumentu vai zīmīgu skaņdarbu, kas kalpo par laika mašīnu, lai aizdotos katras iestādes dzimšanas laikā.