Paši vainīgi! Kāpēc mums viņi jāatbalsta? Šādi komentāri sociālajos tīklos nereti atskan pie materiāliem, kuros sabiedrisko mediju labdarības maratonā "Dod pieci!" šogad norādām uz problēmām, ar ko saskaras riskam pakļautie bērni un jaunieši, aicinot palīdzēt viņiem. Aptaujājām speciālistus, kas ikdienā strādā ar problēmbērniem, vaicājot, kāda varētu būt pieaugušo atbildība.

Lelde Rozevska ir sociālā pedagoģe Kuldīgas Mākslas un humanitāro zinību vidusskolā, strādā arī Valsts probācijas dienestā, kas palīdz un atbalsta problēmās ar likumu iekļuvušus pusaudžus un bērnus jau no 11 gadu vecuma ceļā uz uzvedības maiņu un drošu ikdienu. Es viņu sastopu darba konferencē Rīgā.

Kuldīgā tāpat kā visur citur jaunieši vāra ziepes. Man liekas, vislabāk to raksturo sakāmvārds „Lai izaudzinātu bērnu, ir vajadzīgs ciems.” Ļoti bieži, dzirdot vārdu „bērns”, visiem liekas, ka tas ir tāds maziņš, līdz skolas vecumam. Pienāk pusaudžu gadi, kas apkārtējiem ir ļoti grūts vecums, un pēkšņi viņam vairs bērna vārds netiek likts klāt. Viņš ir pusaudzis, jaunietis, un no viņa nevar prasīt spēju pieņemt lēmumus kā no pieaugušā. Viņš vienkārši vēl ir bērns – aug, attīstās.

Lelde ar problēmbērniem strādā jau 20 gadus, iepriekš bijusi sociālā dienesta komandā. Novērojusi, ka apzinātus pārkāpumus viņi sāk veikt 11 līdz 13 gadu vecumā. Šobrīd jau tik jaunā vecumā aktuāla ir atkarību izraisošu vielu lietošana – cigaretes, alkohols, „zālīte”. Tas veicina sīko huligānismu, mantu bojāšanu, uzbrukumus. Jauniešu vidē tagad dominē nevis fiziskā, bet emocionālā vardarbība, atzīst Lelde.

Arī Leldes kolēģe Valsts Probācijas dienestā Krista Skara ar problēmbērniem un jauniešiem darbojas jau daudzus gadus, no laikiem, kad pati bija divdesmitgadniece un pieteicās darbam Cēsu kolonijā.

Ja bērna uzvedību pieaugušie interpretē vienā veidā, tad pusaudža – pilnīgi citādāk. Ļoti bieži tas, ko es dzirdu: viņš pats izvēlas tāds būt, viņš vienkārši grib tā uzvesties. Aizmirstam, ka arī pusaudža vecumā viņa uzvedību ļoti ietekmē konteksts un vide. Ja viņš nebūs paēdis, nebūs kaut cik laimīgs, uzvedībā parādīsies neapmierinātās vajadzības. Ja visiem par viņu ir vienalga, tad tikpat vienalga viņam būs uz visu pasauli.

No vienas puses, mūsdienu pusaudži ir ļoti attīstīti, no otras – viņi joprojām ir atkarīgi no pieaugušajiem. 13, 14 gados vēl nespēj saplānot budžetu, strādāt, lai sevi nodrošinātu ar regulārām ēdienreizēm, dzīvesvietu un siltiem ziemas apaviem.

Valsts Probācijas dienesta uzraudzībā gan nenonākot tikai jaunieši no maznodrošinātām ģimenēm. Arī pārkāpumi ir dažādi – sākot no zādzībām un īpašuma bojāšanas līdz braukšanai reibumā bez tiesībām, kā arī narkotiku lietošanai, glabāšanai un izplatīšanai.