Kopš februāra beigām uz Latviju emigrējuši vairāk nekā 200 Krievijas žurnālistu un mājvietu radušas 23 mediju organizācijas. Daļa no tām arī oficiāli sākušas savu darbību no Rīgas, lai turpinātu informēt Krievijas sabiedrību par karu Ukrainā, ko pašā Krievijā vairs darīt nav iespējams tur pieņemto likumu dēļ. Kādi ir attālinātā darba izaicinājumi un riski un kādi ir emigrējušo Krievijas žurnālistu nākotnes plāni?

Krievijas Pleskavas reģiona izdevuma “Pskovskaja Guberņa” nelielā komanda, līdzīgi kā daudzi Krievijas mediji, ziņoja par karu Ukrainā un valsti pameta martā līdz ar pieņemto mediju likumu par Krievijas armijas diskreditāciju. Proti, par jebkādām ar karu saistītām publikācijām, kas neatbilst varas viedoklim, draud kriminālatbildība, stāsta izdevuma galvenais redaktors Deniss Kamaljagins:

“Tādus reālus draudus es personīgi sajutu piecas dienas pēc likuma pieņemšanas, kad Krievijā oficiāli nobloķēja mūsu mājas lapu par it kā nepatiesām ziņām par bruņotajiem spēkiem. Tad es sapratu, ka mums perspektīvā draud piecu līdz desmit gadu cietumsods. Vienojāmies, ka ir jādodas prom. Esot cietumā, diezin vai mēs varētu strādāt – šeit, brīvībā, darbu varam turpināt.”

Tātad medijs turpina darboties no Rīgas un auditoriju neesot zaudējis. Runājot par attālināta darba izaicinājumiem, laikraksta pārstāvji min, ka pamatā darbs esot dažādu dokumentu pētīšana, ko varot veikt no jebkuras vietas pasaulē. Būtiskākā atšķirība esot iespēja sarunāties ar sabiedrību. Medijs arī turpmāk plāno rakstīt par notiekošo dzimtajā reģionā, taču vairāk pievērsties arī Baltijas valstīs notiekošajam.

“No šejienes mēs varēsim parādīt cilvēkiem, kas dzīvo Krievijā, ka šeit ir normāla dzīve, ka šeit neizturas slikti pret krieviem arī pēc kara sākuma, ka Latvija nākamajā apkures sezonā neizmirs, kā to apgalvo Krievijas varas propaganda. Savukārt Latvijas auditorijai mums jāstāsta, kāpēc Krievijas iedzīvotāji kļuvuši tādi, kādi viņi tagad ir,” stāsta Kamaljagins.

Žurnālisti plāno veidot arī dokumentālu stāstu, runāt ar cilvēkiem, kas skatās Krievijas propagandu un atbalsta karu Ukrainā.

No Rīgas strādā arī Krievijas medijs "Doždj", kas pēc četru mēnešu pārtraukuma pirms nedēļas atsāka darbu. Programmas atgriešanās ēterā notiek pakāpeniski – sākumā plānoti tikai ziņu izlaidumi, ar laiku saturu paplašinās. Kanāla galvenais redaktors Tihons Dzjadko norāda, ka šobrīd medijs veidojot sistēmu, kurā žurnālisti, kas atrodas Krievijā, strādā anonīmi, lai mazinātu riskus viņu drošībai.

Savukārt daļa laikraksta “Novaja Gazeta” darbinieku uz Rīgu pārcēlās martā. Šajā redakcijā Rīgā šobrīd darbojas 30 žurnālistu, lielākoties jaunā paaudze. Redakcija turpina darbu arī Maskavā, bet tur žurnāls iznāk cenzūras apstākļos. Šeit medija jaunais izdevums pieejams gan latviski, gan krieviski lasošajai auditorijai. Pirmie izdevumi pamatā bijuši par Ukrainas kara tēmu, bet medijs plāno arvien iedziļināties arī Latvijas procesos un vēstīt par tiem. Tāpat “Novaja Gazeta” saglabājusi anonīmus avotus Krievijā, kas ziņo par vietējo situāciju. Liela daļa auditorijas joprojām ir Krievijā.

Runājot par nākotni, Rīgā mītošie Krievijas mediju žurnālisti saka, ka turpināšot darbu emigrācijā līdz valdošā režīma maiņai Krievijā. “Novaja Gazeta” redaktors arī pauž pārliecību, ka rudenī Krievijas iekšienē pieaugs pieprasījums pēc emigrējušo mediju satura, ko nav skārusi cenzūra.