Vai nav ironiski, ka spožas parādības kaimiņvalstu kultūrā mēdzam pamanīt tikai tad, kad tās tiek atzītas pasaulē? Labs piemērs tam ir Noras Ikstenas grāmata „Mātes piens”, ko slavas augstumos uznesa 2018. gada Londonas grāmatu tirgus. Pērn, jau krietni pēc „Mātes piena” tulkojuma angļu valodā šī grāmata iznāca arī lietuviski. Un tās tulkotāja, literatūrzinātniece Laura Laurušaite par šo darbu tikko saņēmusi Lietuvas tulkotāju balvu „Gada tulkotāja krēsls”.
Lai gan viņai nav latviešu sakņu, Laurušaites latviešu valoda ir bagāta un dzirkstoša. Viņa lietuviski tulkojusi jau vairāk nekā 10 Latvijas autoru darbu un apņēmīgi turpina iepazīstināt lietuviešu lasītājus ar kaimiņu literatūru.
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X