"Kāpu vilkzirneklis ir diezgan mazs izmērā, tas nesasniedz pat divus centimetrus un kājas ir proporcionālās ķermenim. Taču zirneklis ir iespaidīgs salīdzinot ar citiem zirnekļiem ,kas mums Latvijā mīt. Mātītes ir nedaudz lielākas nekā tēviņi, galvai un krūtīm krāsa ir tumši brūna, bet vēders gaiši brūns un pa vidu tam ir brūna līnija, kurai abās pusēs ir punkti, kas ir tumšākas krāsas, bet mātītēm parādās rozā krāsas piesitiens. Šī pelēcīgi brūnganā krāsa ir, lai saplūstu labāk ar apkārtējo vidi, jo zirneklis dzīvo smilšainās un akmeņainās vietās. Maskēšanās palīdz izvairīties no potenciālajiem plēsējiem un līdz ar to arī cilvēkiem to ir grūtāk ieraudzīt," iepazīstina zirnekļu pētniece Inese Cera.

Kāpu vilkzirneklis ir sastopams kāpās, kur veģetācija ir skraja, nav biezi pieaugusi un zirneklim ir viegli pārvietoties pa smilšu virsmu meklējot sev barību un kādā vietā viņš ir izveidojis alu, kur paslēpties dienas karstajā laikā. Latvijas apstākļos šī suga ir konstatēta priekškāpās un embrionālajās kāpās un viens atradums ir apmēram 2km no jūras Irbes upes krastā, kas apstiprina to, ka zirneklis dzīvo arī upju un ezeru krastos.

Tas ir vienīgais aizsargājamais zirneklis Latvijā. Apdraudējumi šai sugai ir piekrastes izmīdīšana, pārveidošana un jebkādas darbības, kas samazina viņiem piemēroto biotopu. Ja piekrastē uztaisa pludmali kā vienkārši smilšainu laukumu bez jebkādas veģetācijas, tad tur tas zirneklis nebūs. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem kāpēc daudzviet Eiropā viņš ir pazudis no piekrastes.