Liepājā pie Karostas tilta savu jaunāko lielformāta tēlniecības darbu eksponējis mākslinieks Egons Peršēvics, kurš iemantojis atpazīstamību ar vairākiem saviem lielformāta vides darbiem – Spoka zirgu Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā, lotosa pozā sēdošo Mildu, savulaik jūrā eksponēto Karostas nāru un citiem. Viņš ar vieglu ironiju aktualizē dažādus jautājumus – ekoloģiju, dzimumu vienlīdzību, dažādas formas diskrimināciju un brīvības idejas.

Šoreiz viņa darbs pievērš uzmanību kara notikumiem Ukrainā. Skulptūras vizuālais tēls ir veidots, iedvesmojoties no padomju laikā Karostā dislocētām zemūdenēm un piekrastē izskalotu vaļu ķermeņiem. Darbs tapis pateicoties Liepājas kultūras pārvaldei un Liepājas SEZ pārvaldei.

Vieta jaunākajam Egona Peršēvica lielformāta darba “Projekts 613” eksponēšanai nav izvēlēta nejauši, jo tieši Karostas kanālā bāzējās padomju armijas zemūdenes.

„Kad Latvijas armijas pārņēma militāro infrastruktūru, interneta dzīlēs vēl ir atrodams video – Karosta 93, tad jūs redzēsies video, kur brauc kuģītis pa Karostas kanālu un apkārt redzama tā postaža militārā ar nogrimušām zemūdenēm – tieši tām kas pēc dīzeļa elektro zemūdenes, kas bija aprīkotas ar atomkaujas galviņām, kas braukāja apkārt un apdraudēja Rietumeiropu.”

Darbs nebūt nav tapis vienkārši, atklāj autors, drīzāk tā veidošana bijusi smagnēja un ieilgusi, gluži tāpat kā karš Ukrainā.

Desmit metru garumā veidotais guļošais kara nezvērs tapis gada laikā. Tēlniecības darbs veidots no betona, atgādinot fosiliju.

Atsauces ir redzamas arī uz Karostu, ko savulaik radīja kā militāru infrastruktūru, bet mūsdienās tās fortifikāciju fragmenti ir daļa no ainavas.

Egons Peršēvics uzsver, ka karš ir reāls, un tas atstās traumas ikvienam no mums, nav svarīgi vai esam šeit vai Ukrainā.

„Cilvēkus, kurus pat tas fiziski neskar tur uz vietas Ukrainā, viņiem būs šī kara trauma. Tagad mēs par to nedomājam. Mēs domājam, kā lai karu uzvarētu, lai atkal iestātos miers, lai varētu atkal dzīvot un priecāties, bet tad, kad karš beigsies būs atkal citas problēmas, ko tālāk, kā sadzīvot ar to, kas viss notika.

Šis ir tāds mans piedāvājums, kā mēģināt tikt tam pāri, apzināties, ka tas ir īsts, apzināties, ka tas bija, bet bija. Tālāk mēs turpinām dzīvot savu dzīvi pēc citiem noteikumiem un pavisam citiem mērķiem.”

Kaut arī darbs attēlo krastā izskalotu un sagumušu jūras kara briesmoni, tomēr Egona Peršēvica radītais tēlniecības darbs ir gaišs, drīzāk rada mierpilnas sajūta, ļauj uz tā sēdēt, vērot ainavu un pārdomāt notikumus plašākā kontekstā, vērot ūdens skalošanos kanāla krasā, vērot pāri senajam Karostas tiltam braucošās automašīnas un kā cauri izgrieztajam Oskara Kalpaka tiltam aizslīd kuģi zem mierīgām debesīm.