Gaidas no Ukrainas miera samita bija lielākas nekā bija tā iznākums. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis. Īpaši lielas cerības bijušas Ukrainai.

Nedēļas nogalē Šveicē aizvadīts Ukrainas miera samits. Tā noslēguma paziņojumā teikts – „lai izbeigtu karu Ukrainā, ir nepieciešams dialogs starp visām pusēm”. Liela daļa valstu atzina, ka miera līguma pamatā ir jābūt Ukrainas starptautiski atzīto robežu respektēšanai. Tomēr dažas valstis, piemēram, Indija, Brazīlija, Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti un Dienvidāfrika atteicās parakstīties zem šī paziņojuma.

"Ja Krievija būtu aicināta uz šo, tā saucamo miera samitu, tad es domāju, ka arī tās valstis, kas atturējās vai neieradās, var būt būtu pārskatījuši savu pozīciju. Nav tā, ka visa pasaule ir Ukrainas pusē. Ukraina būtu gribējusi, ka pilnīgi visas valstis nostājās Ukrainas pusē un ka faktiski šis būtu spēcīgs signāls kā nosodījums Krievijai. Kā mēs redzam, Krievijas diplomātija strādāja pamatīgi, lai tās valstis, kas bija starp ietekmīgākajām, kas piedalījās, lai viņas tomēr šajā gadījumā nostātos citā pozīcijā," vērtē Kālis Bukovskis.

Vairāk nekā 90 valstu pārstāvji sestdienu un svētdienu aizvadīja Šveicē, piedaloties Ukrainas miera samitā. Krievija turp nebija aicināta, savukārt Ķīna neieradās.