Krasi atšķirīgu attieksmi dažādos periodos izpelnās Kārļa Ulmaņa personība. Atmodas gados viņš visbiežāk tika glorificēts un dievināts, bet vēlāk arvien vairāk nosodīts un kritizēts kā diktators un tautas nodevējs. Arī šobrīd joprojām aktuāla ir diskusija par viņa lomu Latvijas vēstures veidošanā.

Kas tad īsti bija Kārlis Ulmanis un kāda bija viņa nozīme mūsu vēsturē? – atbildes uz šiem jautājumiem tagad varēs meklēt jaunajā ekspozīcijā, kas drīzumā vērs durvis apmeklētājiem Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā "Pikšas". Tā būs līdz šim lielākā pretrunīgajam politiķim veltītā ekspozīcija. To atvērs 30.janvārī.

Ar ekspozīciju iepazīstina muzeja "Pikšas" vadītāja Ilga Ķipsne.

Pirmais, kas pievērš uzmanību, ir ekspozīcijas kopējais vizuālais tēls, ko veidojis dizaina birojs "H2E". Dominējošās krāsas ir melnā un baltā, kas ir kategorijas, kādā mums patīk domāt par Ulmani, bet ar melnbalto saspēlējas arī sarkanbaltsarkanā, radot savdabīgu mirāžai līdzīgu efektu.

Ekspozīcijā daudz zigzagveidīgu elementu, kas raisa asociācijas gan ar mūsu vēstures sarežģītajiem līkločiem, gan pretrunīgo attieksmi pret Ulmaņa personību.

Savukārt kad ekspozīcijā skatītājs sāk nogurt no pretrunām un vēstures zigzagiem, viņš var pacelt acis un paskatīties pa logiem, no kuriem paveras skats uz plašo Zemgales māju pagalmu, radot miera, rimtuma un pamatīguma sajūtu.

Skatītāju ekspozīcijā pavada arī skanisks fons, kurā ieskanas Ulmaņa dzīvi pavadošas skaņas – Bērzes baznīcas zvans, Bērzes upes ūdeņi, arī vilciens, ar kuru viņš daudz brauca pa Latviju un kas viņu aizveda svešumā arī uz neatgriešanos.

Tālāk no dzimtās sētas ekspozīcija ved pa Ulmaņa tālākiem dzīves pieturas punktiem – par ko liecina ekspozīcijas daļu nosaukumi – Izglītība, Kļūšana par politiķi, piedalīšanās Latvijas Republikas dibināšanā, Parlamentārā Latvija, Apvērsums, Vadonisms, Okupācija.

Izstādē ir ļoti daudz informācijas, bet tā vienu konkrētu spriedumu Ulmanim nedod, tas no visa redzētā, lasītā un dzirdētā ir jāizdara skatītājam pašam.

Jaunās ekspozīcijas projekta vadītāja ir Marta Leimane, un ekspozīcija tapusi ciešā sadarbībā ar vēsturnieku Kasparu Zelli.

Plašāku spektru diskusijai par Kārli Ulmani paver trīs esejas, ko speciāli izstādei rakstījuši trīs savas jomas izcili profesionāļi – psihoterapeite Inese Putniece, dzejniece Inese Zandere un režisors Pēteris Krilovs.

Jaunā ekspozīcija par Kārli Ulmani viņa piemiņas muzejā "Pikšās" apmeklētājiem būs pieejama no 30.janvāra.