Jau pēc divām dienām būs apritējis gads, kopš Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā. Šī gada laikā ik dienu ziņots par aktualitātēm gan Ukrainā, gan ap to, un ar karu saistītās informācijas ir bijis ļoti daudz. Latvijas Radio izceļ vairākus aktuālākos pavērsiena punktus šī gada laikā.

2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņoja par iebrukuma uzsākšanu Ukrainā: "Esmu pieņēmis lēmumu par speciālas militāras operācijas veikšanu. Tās mērķis ir aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti pazemošanai un genocīdam no Kijivas režīma puses. Un tāpēc mēs tieksimies pretī Ukrainas demilitarizācijai un denacifikācijai."

Lai gan oficiāli karš netika pieteikts, realitāte bija nepielūdzama. Faktiski vienlaicīgi ar Putina uzrunas pārraidīšanu, kas notika piecos no rīta, Ukrainas galvaspilsētā Kijivā kļuva dzirdami pirmie sprādzieni.

Ukrainas un tās galvaspilsētas virzienā tiek raidītas ne tikai raķetes. Tiek saņemtas ziņas, ka iebrukums Ukrainā sākts arī pa sauszemi no dažādiem virzieniem, tostarp no Baltkrievijas un no okupētās Krimas. Valsts ziemeļu daļā izceļas asas cīņas, Krievijas spēkiem sākot izlēmīgi virzīties uz Ukrainas galvaspilsētu.

Jau vēlāk vakarā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ar saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem filmējās Kijivā pie prezidenta administrācijas, sakot, ka ir šeit un nekur nebēgs: "Visiem labvakar! Frakcijas līderis ir šeit, prezidenta biroja vadītājs ir šeit, premjerministrs Šmihaļs – šeit, padomnieks Podoļaks – šeit, prezidents – šeit. Mēs visi esam šeit, mūsu militārpersonas ir šeit, pilsoniskā sabiedrība arī ir šeit. Mēs visi esam šeit un aizsargājam mūsu neatkarību un mūsu valsti, un tā būs arī turpmāk. Slava mūsu aizsargiem un aizsardzēm! Slava Ukrainai! Varoņiem slava!"

Jau kara pirmajās dienās sākās pirmā bēgļu plūsma, un kaimiņvalstis uzņēma tūkstošiem Ukraiņu bēgļu, galvenokārt sievietes un bērnus. Jau no paša sākuma īpaši tiek izcelta Polija, Ungārija un Rumānija, kuras uzņēma vislielāko skaitu bēgļu. Polija pat vairāk nekā pusotru miljonu. Turpmākā gada laikā bēgļu gaitās devās aptuveni 8 miljoni Ukrainas iedzīvotāju. Vienlaikus Eiropas valstu virzienā tika vērsta arī kritika par dubultajiem standartiem, pret ukraiņu bēgļiem attiecoties daudz pretimnākošāk, nekā pret ieceļotājiem no Tuvajiem Austrumiem vai Ziemeļāfrikas.

Februārī Apvienoto Nāciju Organizācija pārliecinoši nosodīja Krievijas agresiju un Rietumi sāk piemērot pret Krieviju pirmās sankcijas.