Karš Ukrainā ir atstājis jūtamu ietekmi arī uz Francijas prezidenta vēlēšanām. Jau šo svētdien vēlētāji dosies pie urnām, lai izvēlētos nākamo valsts vadītāju. Var diezgan droši prognozēt, ka būs nepieciešamas divas balsošanas kārtas. Aptaujas liecina, ka pašreizējam Francijas prezidentam Emanuelam Makronam ir vislielākās izredzes arī turpmāk palikt Elizejas pilī. Tomēr zema vēlētāju aktivitāte var sagādāt pārsteigumus.

Kopumā uz Francijas prezidenta krēslu pretendē 12 kandidāti. Redzamākie no tiem ir pašreizējais prezidents Makrons, divi galēji labējie kandidāti Marina Lepēna un Ēriks Zemūrs, kā arī galēji kreisais Žans Luks Melanšons. Viņi visi, izņemot Zemūru, cīnījās par Elizejas pili arī pirms pieciem gadiem.

Parasti Francijas prezidenta vēlēšanās ir diezgan liela aktivitāte. Bet šoreiz ap 30% vēlētāju saka, ka vismaz pirmajā kārtā viņi grasās palikt mājās. Tas daudziem atgādina 2002. gada notikumus, kad otrajā kārtā negaidīti tika nevis sociālistu kandidāts Lionels Žospēns, bet gan galēji labējais politiķis, Marinas Lepēnas tēvs Žans Marī Lepēns.

Arī tagad var būt pārsteigumi. Galu galā pirms pieciem gadiem Melanšons bija diezgan tuvu tam, lai iekļūtu otrajā kārtā.