Kartāgas spožums Veltas Emīlijas Platupes izstādē "Salambo. Zudušās valstības mistērija"

Kad stingro ierobežojumu laikā dzīve bija zaudējusi spožumu, es glābos Kartāgas spožumā – atzīst māksliniece Velta Emīlija Platupe. Kartāgas spožumu viņa baudīja, lasot franču klasiķa Gistava Flobēra romānu "Salambo", ko savulaik izcili iztulkojis Andrejs Upīts. Izlasītais tagad pārtapis vizuāli ļoti krāšņā, temperamentīgā un arī uz filozofiskām pārdomām rosinošā izstādē "Salambo. Zudušās valstības mistērija", kas no 22. septembra apskatāma Andreja Upīša muzejā.

Andreja Upīša muzejs jauno izstādi velta franču klasiķa Gistava Flobēra 200.jubilejai. Tās centrā ir viņa viseksotiskākais romāns "Salambo", kas vēsta par Kartāgu algotņu sacelšanās laikā un ļoti plašā amplitūdā atklāj gan cilvēku viszemiskākos instinktus, gan cildenākās jūtas. Romānā ir ļoti daudz nežēlības un vardarbības, ko Flobērs kā ķirurga dēls, ir pratis aprakstīt sevišķi detalizēti biedējoši, bet tai pašā laikā arī ļoti daudz krāšņuma un skaistuma, it sevišķi Kartāgas tempļu, dārzu un dzīru aprakstos.

Flobēra darbu latviski 20.gadsimta sākumā iztulkoja Andrejs Upīts un izdarīja to tik meistarīgi, ka tas nav novecojis joprojām. To pilnā mērā atzīst arī māksliniece Velta Emīlija Platupe, kuras rokās romāns nonāca aizvadītā gada nogalē, kad Upīša muzeja speciāliste vadītāja Ilze Andresone viņu uzrunāja veidot izstādi.

Interesants fakts, ka Flobēra "Salambo" savulaik teju vienlaicīgi tulkoja Andrejs Upīts un Edvarts Virza, bet mūsdienās atceramies tieši Upīša tulkojumu, jo tas nesalīdzināmi pamatīgāks un rūpīgāks nekā Virzam.

Veltas Emīlijas Platupes izstāde "Salambo. Zudušās valstības mistērija" Andreja Upīša muzejā tikko vaļā vērta un būs apskatāma līdz gada nogalei.