Kā rāda Ukrainas pieredze, kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Krievijas bruņotie spēki ir veikuši arī daudzus noziegumus pret Ukrainas kultūras mantojumu – iznīcinot muzejus, bibliotēkas, baznīcas un mošejas, kas ir Ukrainas vēstures un kultūras simboli. Militāru uzbrukumu laikā Ukrainā ir ne tikai iznīcināti vērtīgi vēsturiski artefakti, bet Krievijas militārie spēki tos arī ir nolaupījuši un izveduši no Ukrainas okupētajām teritorijām, tādējādi ne tikai iznīcinot Ukrainas kultūras mantojumu, bet arī pārkāpjot starptautiskos līgumus par kultūras vērtību aizsardzību.

Taču, kas kara vai militāra apdraudējuma gadījumā būs atbildīgs par Latvijas kultūras mantojumu? Kā tas tiks pasargāts un vai jau šobrīd dažādas iestādes, kā muzeji un bibliotēkas, ir domājuši par savu rīcību šādas krīzes situācijās? 

Kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā, kā arī citās krīzes situācijās, piemēram, plūdu vai ugunsgrēka gadījumā, primāri par sava kultūras mantojuma saglabāšanu atbildīgi ir muzeju, bibliotēku vai arhīvu iestāžu vadītāji un kultūras pieminekļu īpašnieki.

Nākamā atbildības pakāpe ir konkrētajām pašvaldībām un to Civilās aizsardzības komitejām, kas organizē visa veida reaģēšanas un glābšanas darbus pašvaldības teritorijā. Savukārt Kultūras ministrija šādās krīzes situācijās ieņem koordinējošu lomu, esot atbildīga par lēmuma pieņemšanu par kultūras mantojuma un pieminekļu saglabāšanas un evakuācijas pasākumu uzsākšanu.