Šī gada nogalē iznāks vēsturnieka Kaspara Stroda grāmata "Pagātnes nospiedumi: Varakļānu ebreju kopiena". Izdevums vēsta par ebreju kopienas dzīvi un viņu likteņiem mazpilsētā, kas atrodas uz Latgales un Vidzemes robežas. Saruna par jauno grāmatu, vēstures pētniecību un vēsturnieka profesiju.

Kaspars Strods šobrīd ir Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes doktorants Vēstures studiju programmā. Interese par vēsturi radusies jau bērnībā, kad daudz laika pavadījis laukos pie saviem vecvecākiem Lielajos Strodos Varakļānu pagastā.

„Man patika lasīt avīzes, patika lasīt vēstures sadaļas, politika interesēja, es nevaru pateikt, cik man bija gadu, bet, piemēram, kad bija Saeimas vēlēšanas, es varēju sēdēt pie televizora un biļetenus šķirstīt,” stāsta Kaspars.

Mācoties vidusskolā, patika ģeogrāfija un vēsture, taču turpmākās studijas izvēlējās saistīt tieši ar vēsturi. Pirmais piegājiens, kā atzīst, neesot bijis veiksmīgs. Latvijas Universitātē Vēstures un filozofijas fakultātē studijas pārtrauca, kā tagad secina, iespējams, tolaik nebija gatavs darīt ko nopietnu. Pēc studiju pārtraukšanas, strādājis gadījumu darbus – mežā, kokzāģētavā, un iepazīstot darbu, kas neprasa izglītību, sapratis, ka dzīvē vēlas ko sasniegt, darīt to, kas interesē. Un tā studijas vēstures jomā atsāka tolaik Rēzeknes augstskolā. Kaspars godīgi atzīst, ka ir domājis arī par to, ka vēsturnieka profesija jāmet pie malas.