Ķekavas novadpētniecības muzejs ļoti lepojas ar savu novadnieku – meistarīgo grafiķi un karikatūristu Edgaru Ozoliņu. Viņa nu jau vairāk nekā 30 gadu nav mūsu vidū, bet viņa atstātais radošais mantojums ir ļoti spilgta sava laika liecība, kas nezaudē aktualitāti arī mūsdienās.

Lai šajā mantojumā pēc iespējas plašāk dalītos ar citiem, Ķekavas muzejs turpina dažādas aktivitātes – tikko klajā nācis albums, kas saucas "Zināmais un nezināmais Edgars Ozoliņš" un kurā apskatāmi gandrīz 200 mākslinieka darbi, atklājot viņa daudzpusību.

Tāpat muzejā šobrīd norit aktīvs darbs pie jaunas Edgaram Ozoliņam veltītas pastāvīgas ekspozīcijas izveides, ko atklās gada nogalē.

"Šī ir telpa, kur mēs parasti nevedam. Bet īpašos gadījumos... Nu, tātad, šajās atvilknēs ir Edgara Ozoliņa darbi. Varam izvilkt, paskatīties..." izrāda Ķekavas muzeja vadītāja Ināra Rumbina.

Tā ir muzeja krātuve, kurā ielūkoties man dod iespēju Ķekavas novadpētniecības muzeja vadītāja Ināra Rumbina. Tas man ir ļoti mīļš brīdis, jo bērnībā esmu izaugusi ar Edgara Ozoliņa ilustrētajām Zentas Ērgles grāmatām un viņa burvīgajām karikatūrām žurnālā "Dadzis". Krātuvē ir īpašs prieks tagad šos darbus redzēt oriģinālā un tik lielā tuvplānā.

"Vienmēr visi zīmējumi tika saskaņoti "Dadzī". Pēc nostāstiem ir tā, ka pirmdienās "Dadzī" visi sapulcējās pie galda un tad bija tāda "prāta vētra", un tad izkristalizēja idejas. Jo tomēr arī cenzūra bija, vienmēr viss bija japarāda," atklāk Ināra Rumbina.

Nostāsti arī vēsta, ka Edgaram Ozoliņam parasti uzticēja sadzīviskās, bet ne politiskās tēmas, iespējams tādēļ, ka viņa radu raksti nebija padomju laikam pareizi, viņa tēvs bija dienējis neatkarīgās Latvijas robežsardzē.