Vācijas galvaspilsētā Berlīnē šovakar, 7.decembrī, notiks 32. Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonija, ko mēdz dēvēt arī par Eiropas „Oskariem”. Latvijā gan par tiem zina daudz mazāk nekā par lielo Holivudas brālēnu, tomēr piesātinātajā Eiropas kino vidē tikt pie šādas balvas ir liels notikums. Un retu reizi starp nominantiem ir arī Latvijas kopražojums – Vitālija Manska dokumentālā filma „Putina liecinieki”. Ko piedāvā šī gada Eiropas Kinoakadēmijas balvu saraksts, kā sadraudzēties ar sev mazāk zināmu kino pasauli un kurā Eiropas „kordebaleta rindā” pašlaik „dejo” Latvijas kino, stāsta kinokritiķe Daira Āboliņa.

Ar Dairu Āboliņu tiekamies viņas darbavietā – viņa ir mākslinieciskā vadītāja kinoteātrī „Splendid Palace”, vienā no nedaudzajiem Rīgas „arthouse” kinoteātriem, kas mērķtiecīgi piedāvā skatītājiem Latvijas, Eiropas un pasaules kino ārpus Holivudas rāmjiem.

No Eiropas Kinoakadēmijas balvas favorītēm „Splendid Palace” repertuārā pašlaik skatāma labākajai spēlfilmai nominētā Pedro Almodovara „Sāpes un slava”, kā arī gruzīnu režisora Levana Akina „Un tad mēs dejojām”, kuras galvenās lomas atveidotājs Levans Gelbakjani pretendē uz Eiropas labākā aktiera godu. Dažas nominantes izrādītas iepriekš, Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā, vēl vairākas repertuārā plānotas nākamgad.