Ziņkārība, palaidnība un bagāta fantāzija – jaunākajā dzejoļu krājumā „Patīk!” aprakstīta kāda zēna aktīvā dzīve, kas mazos lasītājus varētu pievilināt arī ar lielām un raibām ilustrācijām. Tā ir pieredzējušā dzejnieka Krišjāņa Zeļģa debija bērnu literatūrā, un tā ir piemērota pirmsskolas un jaunāko klašu lasītājiem. Kāds ir dzejoļu galvenais vēstījums un vai Latvijā bērnu literatūra ir pietiekami daudzveidīga?

„ja varētu ko aizliegt tad aizliegtu es rīta radio

pats knapi esi pamodies un brokastis ēd

skan trokšņi no radio

tam būtu tev jāpalīdz pamosties

būtu jābūt tavai skaņu kafijai

bet tās mundrās runas un aktīvie ritmi

galīgi neiederas

tā nevar normāli pamosties neviens

to man nemaz nestāstiet

gribu satikt to, kurš izdomāja no rīta skaļi runāt

un aizliet viņam aiz kakla limonādi”

Šādas ir dzejoļu krājuma galvenā varoņa domas, kas viņu pārņem no rītiem, bet pārsvarā viņš ir draudzīgs, labprāt ātri traucas ar skrituļdēli un skrejriteni. Viņš vēlas atgriezties pagātnē un nonākt nākotnē un viņš arī grib saprast, kā darbojas putekļsūcējs. Vairāk nekā 30 daiļdarbos ir aprakstīti zēna novērojumi un sapņi. Autors Krišjānis Zeļģis teic, ka dzejoļus, protams, var lasīt arī meitenes, jo tēmas ir universālas.

„Vēstījums bija vairāk priecāties un brīnīties par pasauli. Es negribēju kaut kādu tādu pamācošu toni un kaut kā pārliecināt bērnus par kaut ko. Tieši tā brīnīšanās ir tas skaistais,” saka dzejnieks.

Zeļģis dzeju publicē jau vairāk nekā 20 gadus, kuru laikā viņš ir uzrakstījis vairākus krājumus, bet pirmos dzejoļus mazākiem lasītājiem Zeļģis sācis rakstīt uzreiz pēc covid pandēmijas ierobežojumu beigām.

„Patiesībā tas pirmais iegansts, kā sākās tā rakstīšana, bija saistīta ar literatūras žurnālu „Žoklis”, kur bija palaista tāda akcija, lai bērni raksta un iesūta savus dzejoļus. Es to uztvēru kā iespēju un izaicinājumu izlikties par bērnu un rakstīt dzejoļus. Un tad no tā izauga kaut kāda neliela daļa no tiem dzejoļiem, kurus es tā arī neaizsūtīju. Man likās, tas nebūtu tā kā godīgi, ja nu gadījumā kāds bērns varbūt netiek un tamlīdzīgi. Tad es izmantoju to kā nelielu atspēriena punktu, no kura izauga arī pārējā grāmata."

Dzejoļu krājumu „Patīk!” bagātīgi papildina mākslinieka Svena Neilanda raibās un pat sirreālistiskās ilustrācijas, kas, iespējams, parāda bērnu iedomu un emociju pasaules krāšņumu.

Kopumā dzeja bērniem Latvijā ir pieejama – uzskata Zeļģis, novērojot, ka autori turpina izdot jaunus krājumus, kuru kvalitāte, pateicoties māksliniekiem, ir uzlabojusies.

Tiesa vecāku organizācijā „Mammām un tētiem” secina, ka bērniem līdz divu gadu vecumam oriģinālliteratūras ir pārāk maz. Turpina nodibinājuma vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa, kura šovasar bijusi Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā un grāmatu mākslā žūrijā.

„Latvijā vecāki visbiežāk uzsāk lasīt bērniem, kad bērns sasniedz divarpus gadu vecumu, varbūt trīs gadu vecumu, bet ļoti vajadzētu, lai sāk vēl agrāk, lai atmet to domu, ka bērns neko vēl nesaprot.

Tas ir tas veids, kā bērns mācās latviešu valodu, kā viņš mācās sarunāties, un ilgtermiņā tas ietekmē to, vai un cik labi viņš vispār apguvis lasītprasmi.”

Lasīt priekšā vajadzētu jau ap gadu veciem bērniem. Turklāt grāmatām jābūt viņiem pieejamās vietās – iesaka Akmentiņa-Smildziņa, mudinot vecākus bērniem vairāk lasīt dzejoļus.