"Daudzi, kas bija pirmie, būs pēdējie, un, kas bija pēdējie, būs pirmie." Šo Bībeles tekstu var attiecināt uz partiju apvienību "Jaunā Vienotība". Pirms astoņiem gadiem tā faktiski uzvarēja, jo bija pirmā aiz "Saskaņas". Savukārt iepriekšējā Saeimā "Jaunā Vienotība" par mata tiesu pārvarēja piecu procentu barjeru, bet izveidoja valdību, kas pirmā demokrātiskās Latvijas vēsturē, visticamāk, nostrādās no zvana līdz zvanam. Turklāt pašlaik socioloģiskās aptaujas "Jaunajai Vienotībai" rāda pārliecinošu uzvaru. Ko šis politiskais spēks sola šajās vēlēšanās un kuri būs šī tā galvenie līderi šoreiz?

2018. gada Saeimas vēlēšanu nakts "Jaunajai Vienotībai" pagāja bez pārsteigumiem – reitingu prognozes par knapu pārvelšanos piecu procentu barjerai piepildījās, un kā pēdējā no politisko spēku septiņnieka tā iekļuva parlamentā. Premjera amata kandidāts, eiroparlamentārietis Krišjānis Kariņš tonakt bija pieticīgs un teica: "Ir vienkārši pāragri jebkurā gadījumā. Nezinām, kāds būs Saeimas sastāvs, nezinām, kādas būs spēka attiecības – cik kurai frakcijai. Tas viss ir pāragri. Šobrīd mēs varam gaidīt un gaidīdami patīkami ar saviem kolēģiem un draugiem aprunāties un drusku kaut ko ieēst."

Ar astoņām deputātu vietām "Jaunā Vienotība" kļuva par Saeimas mazāko frakciju. Bet tas netraucēja viņiem tik pie iespējas veidot valdību pēc tam, kad trīs mēnešus to nebija izdevies izdarīt ne "Konservatīvo" līderim Jānim Bordānam, ne arī Aldim Gobzemam no KPV.lv.

Par Kariņa valdību tolaik nobalsoja 61 jaunais deputāts, pret bija 39. To, kuri atturās, nebija. Krišjānis Kariņš valdību sastutēja ar Nacionālās apvienības, Jaunās konservatīvās partijas, Attīstībai/PAR un KPV.lv atbalstu. Problēmas bija ne tikai partiju vidū, Kariņa valdības dēļ sanīdās pat KPV.lv līderi Gobzems un Artuss Kaimiņš.

Arī pat Kariņš savai valdībai ilgu mūžu neprognozēja: "To neviens nezina. Šī ir tā kā pirmā diena – nu, viena diena, domājams, būs. Nākamā plenārsēde ir rītdien – dzīvosim uz priekšu un strādāsim."

Gan toreiz, gan tagad politologi to vērtē kā vienīgo iespējamo koalīciju, kam alternatīva būtu tikai ārkārtas vēlēšanas. Un tas arī izskaidro nebijušo lavierēšanu, kādu esam piedzīvojuši gan no šīs valdības kopumā, gan Kariņa kā premjera un «Jaunās Vienotības». Lai kopā saturētu konservatīvos, liberālos un jaunpienācējus radikāļus, vai katrā valdības sēdē ir pieņemti sāpīgi kompromisi.