Ko Rīgai sola apvienība "Attīstībai/Par un partija „Progresīvie”? Studijā Mārtiņš Staķis

Apvienības Attīstībai/Par un partijas „Progresīvie” starts Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās ir viens no diviem apvienotiem politisko organizāciju pieteikumiem tajās. Ar solījumu restartēt Rīgu pašlaik šim sarakstam prognozētas labas sekmes šajās ārkārtas vēlēšanās.

Gan Attīstībai/Par, gan partijai „Progresīvie” ir pieredze dažādās vēlēšanās. 13. Saeimas vēlēšanās Attīstībai/Par guva 13 Saeimas deputātu vietas un ar trīs ministru amatiem pārstāvēta Krišjāņa Kariņa valdībā. Partijai „Progresīvie” līdz ievēlēšanai Saeimā pietrūka diezgan daudz – tā ieguva 2,61% vēlētāju balsu.

„Latvijas attīstībai” vēl bez kustības „Par!” 2017. gadā piedalījās pagājušajās pašvaldību vēlēšanās Rīgā kopīgā sarakstā ar Latvijas Reģionu apvienību. No kopīgā saraksta ievēlēti deviņi deputāti, astoņi no tiem – no partijas „Latvijas attīstībai”. Viņu vidū Viesturs Zeps, kurš vēlāk uzņēmās frakcijas vadību un pašlaik ir Rīgas Brīvostas pārvaldes valdes priekšsēdētājs. Vairāk nekā gadu pašvaldības deputāts bija arī tagadējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce. Par Rīgas domniekiem toreiz kļuva arī bijusī basketboliste Anete Jēkabsone-Žogota, nu jau aizsaulē aizgājušais kādreizējais Latvijas Nacionālās operas direktors un režisors Andrejs Žagars, skolotāja Iveta Ratinīka, tagadējais ministra Pūces padomnieks Māris Mičerevskis, jaunais deputāts Ansis Ansbergs. No frakcijas izstājas Oskars Putniņš, kurš vēlāk izveidoja neatkarīgo deputātu frakciju „Rīgai”, taču šogad Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās nekandidē. No Latvijas Reģionu apvienības uz „Latvijas attīstībai” vēlāk pārnāca tagadējais parlamentārietis Mārtiņš Bondars.

Tieši pārrunas ap Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Bondara iespējām saglabāt amatu pēc viņam nelabvēlīgā sprieduma civillietā par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas Krājbankas bijušajiem valdes locekļiem uz brīdi saļodzīja plānu par kopīgo „A/P” un „Progresīvo” kopīgo startu vēlēšanās. Bija kandidāti, kuri iebilda pret Bondara partijas biedru pielaidīgo attieksmi pret Bondara pagātni un reputāciju.

Pēc ievēlēšanas „Attīstībai” deputāti nonāca Rīgas domes opozīcijā kopā ar kolēģiem no Jaunās Vienotības, Jaunās Konservatīvās partijas, Nacionālās apvienības. Vēlāk, kad no amata tika atstādināts Nils Ušakovs un Dainis Turlais amatā noturējās tikai trīs nedēļas, pavīdēja iespējas opozīcijai pārņemt varu Rīgas domē. Līdz ar Oļegu Burovu uz Rīgas mēra amatu kandidēja Viesturs Zeps. Bija izstrādāts „Zepa plāns Rīgai”, tomēr par viņa kandidatūru nobalsoja tikai partijas biedri un Nacionālās apvienības kolēģi. Par pašlaik pēdējo Rīgas mēru kļuva Burovs.

Attīstībai/Par un Progresīvo saraksta līderis ir nu jau Saeimas deputāta mandātu nolikušais Mārtiņš Staķis, otrais numurs uzticēts partijas „Progresīvie” valdes loceklim un ilggadējam uzņēmējam optikas jomā Mārtiņam Kossovičam. Arī šogad kandidē kādreizējie domnieki Jēkabsone-Žogota, Zeps, Ratinīka, Mičerevskis. Kandidātu vidū ir arī mākslinieks Aigars Bikše un vairāki Rīgas apkaimju aktīvisti, tostarp Teikas apkaimes biedrības dibinātāja Selīna Vancāne. Viņa organizējusi dažādas aktivitātes, iebilstot pret Valsts drošības dienesta ēkas būvniecību bijušā velotreka „Marss” teritorijā.