Centriski labējo partiju apvienību «Jaunā Vienotība» pirms 13. Saeimas vēlēšanām 2018. gadā kopā ar vairākām reģionālajām partijām izveidoja «Vienotība», kas savukārt radās pirms desmit gadiem, kad apvienojās trīs partijas: «Jaunais laiks», «Pilsoniskā savienība» un «Sabiedrība citai politikai».

Tūlīt pēc izveides arī bija «Vienotības» ziedu laiki, jo 10. Saeimā tai bija vislielākā frakcija ar 33 deputātiem, bet tās politiķis Valdis Dombrovskis kļuva par pirmo, kurš vadījis trīs valdības pēc kārtas un vēlāk arī par Ministru prezidenta amatā visilgāk nostrādājušo personu kopš neatkarības atjaunošanas. Dombrovski «Vienotība» izmantoja savās reklāmas kampaņās kā Latvijas izvedēju no krīzes, bet pēc Zolitūdes traģēdijas krīzes «premjerēšanu» Dombrovskis beidza, uzņemoties politisko atbildību par notikušo. Tagad viņš ir Eiropas Komisijas izpildviceprezidents. Eiropas Parlamentā «Jauno Vienotību» pārstāv Sandra Kalniete un Inese Vaidere.

11. Saeimā no «Vienotības» ievēlēja tikai 20 deputātus, 12. Saeimā tā dabūja trīs vietas klāt, bet tad arī sašķēlās, zaudējot tādus redzamus politiķus kā Solvita Āboltiņa, Ilze Viņķele un Vjačeslavs Dombrovskis. Pirms četriem gadiem kaunu un smagu finanšu situāciju «Vienotība» piedzīvoja pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs par nelikumīgiem priekšvēlēšanu tēriņiem lika valsts budžetā atmaksāt 42 tūkstošus eiro. Apvienība zaudējumus gribēja piedzīt no saviem nelikumības pieļāvušajiem biedriem, bet Rīgas mēra amata kandidāts Vilnis Ķirsis bija vienīgais, kurš apņēmās naudu atdot. Viņam gan bija vismazākā prettiesiski iztērētā summa – ap 1500 eiro.

Pēdējās Saeimas vēlēšanās jau kā «Jaunā Vienotība» politiskais spēks ar astoņām deputātu vietām ir mazākais parlamentā. Taču «Jaunās Vienotības» politiķis Arturs Krišjānis Kariņš ir valdības vadītājs, un šī politiskā spēka pārziņā ir Finanšu un Ārlietu ministrija.

Saskaņā ar «Jaunās Vienotības» gada pārskatu tā pērn ziedojumos saņēmusi ap 83 tūkstošiem eiro, vēl 40 tūkstošus dabūjusi no valsts budžeta, bet kopumā pa gadu tikusi pie 288 tūkstošiem eiro. Šogad ar pārāk dāsniem ziedojumiem «Jaunā Vienotība» neizceļas.

Politiskā spēka līderi

No «Jaunās Vienotības» uz 60 vietām Rīgas domē pieteikti 63 kandidāti. Divas trešdaļas ir vīrieši, vidējais vecums – 45 gadi, vairums ar augstāko izglītību un latvieši.

Saraksta pirmais numurs ir Vilnis Ķirsis, kas mēra amata kandidāts bija pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām un arvien ir tagad. Viņa labā roka Rīgas domē un partijas frakcijas referents Edmunds Jurēvics sarakstu noslēdz.

Otrā vieta atvēlēta Inesei Andersonei, kas iepriekš bija Rīgas domniece, ir uzņēmēja, kā arī bijusi dāsna partijas ziedotāja, savulaik vienā piegājienā tai atvēlot 20 tūkstošus eiro.

Viņai seko Rīgas domes viens no pieredzējušākajiem politiķiem Olafs Pulks, bet ceturtajā vietā redzams bijušais Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Pēc tam sarakstā vietas ierādītas pēdējo Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu neveiksminiekiem Hosamam Abu Meri un Kārlim Šadurskim. Viņu bijušais kolēģis un pašreizējais finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis – 11. vietā.

Kandidātu vidū redzami vēl pāris bijušie Rīgas domnieki: Lauris Ērenpreiss, kas sevi pieteicis kā pašnodarbinātu apdares darbu meistaru, un Pasaules dabas fonda vadītājs Latvijā Uģis Rotbergs.

«Jaunās Vienotības» komandā arī vairāki pilsētvides aktīvisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji, piemēram, Rita Našeniece, Latvijas Miopātijas slimnieku asociācijas «Sartorius» prezidente Santa Survila, filmu studijas un fonda «Sibīrijas bērni» valdes locekle Dzintra Geka-Vaska, arī nodibinājuma «Dejas varavīksne» vadītāj Lita Beire, kas savulaik ir bijusi Rīgas domē, un Kanādas Tirdzniecības palātas Latvijā vadītājs Edvīns Kalviņš.

Partijas piedāvājums

Savā priekšvēlēšanu programmā «Jaunā Vienotība» paziņo, ka Rīga ir smagi cietusi no domes vadības, kas gadiem bijusi augstprātīga, korumpēta un arī provinciāla. Rezultātā tā ir vienīgā galvaspilsēta Baltijas reģionā, kuras iedzīvotāju skaits samazinās un pilsētvide pasliktinās. Modernas pilsētas statusa atgūšanai politiskais spēks piedāvājis 15 punktu plānu.

Lai gan tie ir jau īstenoti, «Jaunā Vienotība» sola veikt auditus visos pašvaldības uzņēmumos. Piedzīšot izsaimniekoto no atbildīgajiem. Izskaudīšot korupciju un sadārdzinājumu iepirkumos, bet katru gadu piesaistīs 100 miljonu eiro starptautiskas investīcijas.

«Jaunā Vienotība» izveidošot Rīgas infrastruktūras glābšanas programmu. Ielas, ietves un tiltus remontēšot kapitāli, uz katru māju vedīs apgaismots cietā seguma ceļš. Zemes nodokli samazināšot par trešdaļu.

Pēc diviem gadiem Rīgā nebūšot rindu uz bērnudārziem. Bērnudārzos mācības būs valsts valodā, bet jau šoruden pedagogi pelnīšot 1000 eiro, savukārt sociālie darbinieki – pat 1100 eiro. «Jaunā Vienotība» uzbūvēs vismaz 4000 īres dzīvokļus. Senioriem veselības uzlabošanai dos simt eiro gadā. Bet katram jaundzimušajam rīdziniekam par godu iestādīs vienu koku.

«Jaunā Vienotība» pēc Latvijas Radio aicinājuma ir izveidojusi savu Rīgas viena miljarda eiro gada budžeta piedāvājumu. Tajā redzams, ka galvaspilsētas ieņēmumi nākamgad augs par 50 miljoniem eiro, bet izdevumi kāps par 25 miljoniem eiro, sasniedzot vienu miljardu un 65 miljonus eiro. «Jaunā Vienotība» arī piedāvā 80 miljonu eiro budžeta deficītu tomēr tas būs par ceturto daļu mazāks nekā pašlaik.

Izdevumi augs izglītības nozarei, bet krietni ietaupīt izdošoties, spēku zaudējot «Rīgas satiksmes» līgumam ar kompāniju «Rīgas karte», kas par 27 miljoniem gadā uztur sadārdzinātu e-talona sistēmu. Izdevumu vēriens, kas atklājies citu Rīgas uzņēmumu auditos, pat pie ļoti konservatīvām prognozēm ļaujot plānot izdevumu samazinājumu par vēl vismaz 10 miljoniem eiro. Vēl 38 miljonus eiro ietaupīs, jo «Rīgas satiksmes» lielo saistību dēļ Rīgai vairs nebūs jārezervē nauda valsts budžetam, kā tas bija šogad.

«Jaunā Vienotība» veidos nebijušu Rīgas infrastruktūras glābšanas fondu ar 50 miljonu eiro tēriņiem, bet septiņus miljonus rezervēs, lai operatīvi risinātu Covid-19 iespējami izraisītas problēmas.