Pēdējās pašvaldību vēlēšanās tolaik arī pie valdības stūres esošā Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) lepojās ar rekordlielu iegūtu mandātu skaitu vietvarās – ar šī politiskā spēka karogu rokās pašvaldību domju krēslos iesēdās 429 deputāti. Tomēr Rīgas dome sen nav bijusi starp šīm vietvarām. Pēdējā reize, kad kāds šo partiju kandidāts iekļuva Rīgas pašvaldībā, bija tālajā 2001. gadā. 2013. gadā abas partijas startēja atsevišķi, Latvijas Zemnieku savienība guva 1,88%, Latvijas Zaļā partija – 3,99% vēlēšanu dalībnieku balsu, bet 2017. gadā kopīgais Zaļo un zemnieku savienības saraksts spēja iegūt vien 3,30% vēlētāju balsu.

Zaļzemnieki vēl pērnā gada nogalē kopā ar Saskaņas kolēģiem un vairākiem pie frakcijām nepiederošajiem deputātiem, kopā 35 tautas kalpi no Saeimas opozīcijas, uzstāja uz ideju par parakstu vākšanu, lai rosinātu referendumu, kurā sabiedrībai būtu jāatbild uz jautājumu, vai būtu jāatceļ lēmums par galvaspilsētas domes ārkārtas vēlēšanām. Par to parakstījās ļoti maz cilvēku, tāpēc neizdevās ierosināt referendumu un Valsts prezidents izsludināja Saeimā pieņemtās izmaiņas pašvaldību ārkārtas vēlēšanu regulējumā. Drīz pēc tam Zaļo un zemnieku savienības frakcija kā pirmā rosināja Covid-19 izplatības dēļ pārcelt ārkārtas vēlēšanas Rīgā pēc iespējas vēlāk. Sākotnēji februāra beigās plānotās vēlēšanas pārcēla uz jūniju, taču galu galā tās notiks augusta beigās.

Arī gatavošanās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām zaļzemniekiem sākotnēji nevedās kā cerēts. Kādu brīdi tika apsvērts kopīgs starts ar Latvijas Reģionu apvienību, taču pēc tam, kad no Ventspils mēra pienākumu pildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs gada nogalē nonāca tā saucamajā ASV Magņitska sankciju sarakstā, ideja par kopīgu startu ar ZZS netika virzīta tālāk. Latvijas Reģionu apvienība Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās startēs kopā ar Nacionālo apvienību. Pērnā gada nogalē Lembergs publiski izteica pieļāvumu, ka būtu jāapsver izaicinājums startēt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Tā tomēr nenotiks.

Pēc Latvijas Televīzijas un portāla lsm.lv pasūtījuma SKDS jūlijā veica aptauju par iedzīvotāju izvēli Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Atbilstoši tajā fiksētajām atbildēm Zaļo un zemnieku savienībai pēc gandrīz divām dekādēm ir iespēja iegūt pārstāvniecību Rīgas domē.

Vēl, iespējams, Zaļo un zemnieku savienībai centīgāk nekā ilgus gadus sarosīties Rīgā likušas norises ap administratīvi teritoriālās reformu. Saraksta priekšgalā martā oficiāli izvirzīts viens no reformas centīgākajiem oponentiem Viktors Valainis. Diskusijās attālinātajās Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijā viņš aizsāka arī plašas sarunas par nepietiekamu Rīgas un tuvējo novadu pašvaldību sadarbību un citiem ar to saistītiem jautājumiem.