Kamēr pandēmijas dēļ daudzi kultūras un izklaides veidi mums ir liegti, Latvijas Radio sestdienas rītos turpina ielūkoties cilvēku grāmatplauktos un grāmatās uz naktsgaldiņiem, uz brīdi ienirstot mūsu klausītāju grāmatu pasaulē. Lai radītu zināmu kopības sajūtu un ļautu ieraudzīt, cik daudzkrāsaina ir mūsu literatūras izvēle un lasīšanas paradumi, jautājam cilvēkiem – ko viņi pašlaik lasa?

“Es labāk būtu kāds citāts,” ar smaidu nopūšas pirmā raidījuma viešņa, lūgta ar sevi iepazīstināt. Tā ir žurnāla “SestDiena” galvenā redaktore Lauma Spridzāne.

Lauma un grāmatas – tas faktiski ir viens vesels. Lasīšana ir viņas dzīvesveids, par ko liecina arī fakts, ka grāmatu kaudzīti uz sava naktsgaldiņa viņa mēra nevis skaitā, bet augstumā.

“Uz mana naktsgaldiņa pašlaik stāv apmēram pusmetrs grāmatu, tāpēc ir grūti nodefinēt, kas ir tās tendences, ko es pašlaik lasu... Man te ir viss, sākot no dokumentāliem stāstiem līdz dažiem ļoti bieziem romāniem, šis tas no klasikas, šis tas angliski. Noteikti vienmēr ir arī dzeja un kāda bērnu grāmata,” viņa uzskaita.

Nav tik traki, ka Lauma to visu lasītu reizē. Grāmatas “sildās” blakus lasītājai un gaida katra savu īsto brīdi.

Bet pie otra šodienas lasītāja dodamies uz Liepāju – tas ir koncertzāles “Lielais dzintars” vadītājs Timurs Tomsons. Viņa literatūras sarakstā ik dienu notiek spraiga cīņa starp profesionālo un daiļliteratūru, kur pirmajai darba dēļ nereti jādod priekšroka.

“Piemēram, te, uz darbagalda, man stāv “Finanšu pārvalde un analīze”, kas palikusi vēl no iepriekšējiem kursiem,” Timurs datora ekrānā parāda kādu vidū atšķirtu grāmatu. “Tad es izrakstu vairākus profesionālos žurnālus, piemēram, “Gramophone Magazine”, kur ir visi pēdējā mēneša labākie ieraksti. Gandrīz katrā žurnālā ir arī latviešu mūziķu ieraksti, tas ir tiešām patīkami. Un mans šī gada jaunums ir pasaules mūzikas žurnāls “Songlines”. Izrādījās, ka pasaules mūzika man deva pilnīgi citas krāsas šajā pandēmijas laikā!” viņš izsaucas. “Ar šo žurnālu es paceļoju apkārt zemeslodei.”

Bet Timurs gādā, lai darba lasāmvielu līdzsvarotu arī kāds romāns, novele vai cits literārs darbs. “Tas vajadzīgs, lai spicētu valodas līmeni. Tas man ir ļoti svarīgi. Jo, tiklīdz sāku nodarboties ar citām lietām, mana valoda kļūst sausāka,” viņš paskaidro.