Uz pētnieku jautājumu, vai pēdējā gada laikā esat pabeidzis lasīt kādu grāmatu, pērn rudenī Kultūras ministrijas pasūtītā pētījumā apstiprinoši atbildēja tikai 28 procenti aptaujāto. Tomēr Latvijas Radio (LR) Ziņu dienests ir pārliecināts, ka to, kuri domā, ka “derētu kaut ko palasīt”, ir daudz vairāk. Tāpēc laikā, kamēr daudzas citas kultūras baudīšanas iespējas ir liegtas, ar LR ik sestdienu divi cilvēki dalīsies ar lasāmvielu, kas pašlaik ir uz viņu naktsgaldiņa un ievedīs savā grāmatu pasaulē. 

Mani sauc Mārtiņš Kaškins, pēc sava statusa esmu pensionārs, bet uz nelielu slodzīti turpinu strādāt,” tā sevi raksturo pirmais lasītājs.

Kaškins ilgus gadus darbojies informācijas tehnoloģiju (IT) jomā un arī pašlaik turpina darbu Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūtā. Bet viņa hobiji ir diametrāli pretēji. “Jau ļoti sen aizraujos ar puķkopību piemājas dārziņā. Un nu jau kādus desmit gadus man ir arī tāda cieša mīlestība – orhideju audzēšana istabā,” atklāj Kaškins.

Viņš stāsta, kāda grāmata stāv uz viņa naktsgaldiņa: “Pašlaik man ir viena tāda nopietna un izmēros “svarīga” grāmata par augiem – Jāņa Rukšāna “Meklējot apslēptos dārgumus”.”

Šo grāmatu Kaškins saņēmis kā dāvanu Ziemassvētkos.

Otra lasītāja ir Zane Pudule, kura jau sešus gadus dzīvo Vācijas dienvidrietumos ar skatu uz vīna laukiem.

“Vācijā strādāju dažādus darbus, bet visu mūžu esmu darbojusies ar tekstiem, bijusi žurnāliste un strādājusi reklāmas aģentūrās. Pašlaik arī Latvijas sabiedriskajiem medijiem rakstu par interesantiem diasporas cilvēkiem un notikumiem,” stāsta Pudule. 

Pirms diviem gadiem Zane sociālajā tīklā “Facebook” ar segvārdu “Zuzanna Peonija” dibināja grupu “Grāmatnieki”.

Kad Latvijas Radio lūdz atļauju virtuāli ielūkoties šā brīža grāmatās uz Zanes naktsgaldiņa, viņa nosmejas, ka tās nosaukt prasīšot kādu pusstundu.

“Man atnāca brīnišķīga kaste no Latvijas, kur es biju šo to pasūtījusi. Daļa no tā ir mana mūža mīla – zinātniskās fantastikas klasiķu stāstu izlases. Henrijs Katners, Roberts Šeklijs, Ēriks Frenks Rasels, Rejs Bredberijs, Aizeks Azimovs un tā tālāk. Man liekas, šis žanrs šobrīd ir nepelnīti pastumts malā. Cilvēki maz to lasa, un viņiem bieži vien ir nepareizs priekšstats, kas tas ir. Man ļoti gribas to izcelt saulītē un sākt tieši ar šiem klasiķiem, lai saprastu, ka tie ne vienmēr ir “galaktiskie triller-killeri”, bet ļoti cilvēcīgi stāsti, kur asprātīgā un interesantā veidā, ar neparastiem paņēmieniem tiek apskatītas tieši tās pašas attiecības un situācijas, kas ir tā saucamajā “reālajā prozā”,” stāsta Zane Pudule.

Bet līdzās zinātniskās fantastikas klasiķiem uz lasītājas naktsgaldiņa ir arī Albēra Kamī pēdējā un tā arī nepabeigtā grāmata “Pirmais cilvēks”, pie kuras rakstnieks strādāja pirms pāragrās nāves autoavārijā 1960. gadā.