Kā košs krāsu izvirdums gan uz sienām, gan grīdas, pat uz griestiem – tāda būs no 2.februāra "Rīgas mākslas telpas" Lielajā zālē skatāmā gleznotāja Anša Rozentāla personālizstāde "Skats Apkārt", kas ir daļa no viņa doktora darba tapšanas Latvijas Mākslas akadēmijā.

Un cilvēki tā vienkārši varēs staigāt pa to gleznu, kas ir uz grīdas, jeb viņiem būs īpašas čībiņas?

Jā, es vēlētos lūgt skatītājus uzvilkt bahilas, cienot mākslas darbu, bet tam nevajadzētu būt iemeslam neiekāpt šajā mākslas darbā.

Izstādē "Skats Apkārt", kas jau pašlaik tiek iekārtota "Rīgas mākslas telpā," bet durvis vērs nedēļas beigās, izlikta Anša Rozentāla jaunāko gleznu sērija, kas pieteikumā nosaukta par ainavu žanra transformāciju caur laikmetīgās mākslas prizmu. Gar telpas malām – gan sirreālas, gan gluži reālistiskas gleznas ar ūdeņiem, mākoņiem, zaļiem augiem. Dzīvespriecīgās krāsās radīta saulaina sala, kur pat grīda kā mirdzošs kaleidoskops. Kopā ar autoru slīdam iekšā!

Izstādei nav kuratora, to palīdzējusi iekārtot domubiedre – Anša sieva Inese, kura studējusi mākslas vēsturi Latvijas Mākslas Akadēmijā. Viņi abi tur arī strādā, Ansis ir metodiķis zīmēšanas katedrā un IT administrators. Tajā pašā akadēmijā, kurā pēc Otrā pasaules kara brīdi studentus mācīja viņa vecvectēvs Miķelis Rozentāls – nepamatoti aizmirsts un pāragri miris mākslinieks, slavenā Jaņa Rozentāla dēls.

Janis savukārt pasauli pameta Pirmā pasaules kara bēgļu gaitās Somijā, kas bija viņa sievas Ellijas Forseles dzimtene. No vecmeistara trīs bērniem Latvijā turpinājies viņa dēla Miķeļa Rozentāla zars, kura atvase ir Ansis.

Palīdzīgu grūdienu Anša Rozentāla attīstībai devis mākslinieks Kristaps Zariņš, kurš pārraudzījis viņa bakalaura un maģistra darbus un vada arī doktorantūras praktisko daļu. Bet tās teorētisko daļu kūrējot poļu gleznotājs, Maiami Mākslas akadēmijas profesors Jaceks Kolosinskis, kas pārzina gan glezniecību, gan digitālos medijus, un piedāvā ļoti alternatīvu skatījumu uz pasauli.