Latvijas politiskajā spektrā nav trūcis partiju, kas pārstāv mūsu valstī dzīvojošo krievu intereses. Tās bijušas kreisi orientētas, ar teju vai garantētu atbalstu Saeimas, atsevišķu pašvaldību un arī Eiroparlamenta vēlēšanās. Radikālā no tām, ar eiroparlamentārieti Tatjanu Ždanoku priekšgalā, aktīvi aizstāvējusi krievu valodu skolās un nesen iestājās arī par pieminekļa saglabāšanu Uzvaras parkā Rīgā, ir Latvijas Krievu savienība. Latvijas Radio analizē, ko šis politiskais spēks sola šajās vēlēšanās un kas būs šī politiskā cikla galvenie līderi.

2007. gadā tika uzrakstīta krievu skolu aizstāvju himna ar nosaukumu „Melnais Kārlis”. Tā tapa par godu toreizējam izglītības ministram Kārlim Šadurskim. Provokatīvas teksts, samiksēts ar grupas Pink Floyd melodiju, kļuva populārs un pulcēja ap sevi krievvalodīgo elektorātu. Tomēr sekojošajās 10. Saeimas vēlēšanās Tatjanas Ždanokas vadītā apvienība „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” zaudēja.

Tolaik priekšplānā izvirzījās mērenāk noskaņotā „Saskaņa”. Tikmēr Ždanokas popularitāte saskaņieša Nila Ušakova ēnā saruka un par “bitēm” dēvētā apvienība pakāpeniski izira un tikai 2014.gadā atdzima ar jaunu nosaukumu - Latvijas Krievu savienība. Tās organizētajos protestos pret izglītības reformu atkal tika piesaukts Melnais Kārlis.

Protesti pret krievu vispārizglītojošo skolu pārēju uz izglītību latviešu valodā turpinājās arī 2017.gadā, arī – 2018.gadā un arī vēl pēc gada – 2019.gadā.

„Mūsu bērniem krievi valoda ir dzimtā valoda Latvijā. Tiek liegta iespēja iegūt labu izglītību. Speciāli sajauca mušas ar kotletēm un pasaka, ka mācīties latviešu valodu un mācīties latviešu valodā – tas ir viens un tas pats,” tā pirms trim gadiem teica kāda aktīviste protestā.

Savukārt šogad Latvijas Krievu savienība pievērsās padomju pieminekļu aizstāvībai. Maijā, nesankcionētājā protesta akcijā Vecrīgā, pret Pārdaugavas monumenta nojaukšanu Latvijas Krievu partijas līdzpriekšsēdētāja un Eiroparlamenta deputāte Tatjana Ždanoka pat tika aizturēta. Par notikušo eiroparlamenta deputāte nekavējoties sūdzējās savai darba vietai Briselē.

Šobrīd Latvijas Krievu savienībā ir ap 750 biedru. Partijas sarakstos 14. Saeimas vēlēšanām ir 102 deputātu kandidāti. Rīgas saraksta līderis ir Miroslavs Mitrofanovs. Starp kandidātiem ir arī Latvijas Nacionālās operas un baleta solists Oļegs Orlovs, laikraksta "Segodņa" žurnāliste Nataļja Ļebedeva, Rīgas domes deputāts Vladimirs Buzajevs, kādreizējā Rīgas domes deputāte Natālija Jolkina un bijušais Jelgavas domnieks Maksims Galkins, kā arī virkne Eiropas Parlamenta deputātes Tatjanas Ždanokas palīgu.

Priekšvēlēšanu programmā teikts, ka, iekļūstot Saeimā, Latvijas Krievu savienība aizstāvēs tiesības uz brīvu krievu un citu valodu izmantošanu izglītības sistēmā visos līmeņos, tāpat apturēs pieminekļu, kas veltīti Otrā pasaules kara upuriem un karavīriem, nojaukšanas kampaņu, panāks ierobežojumu atcelšanu krievvalodīgo televīzijas kanāliem un veicinās Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem.

Tāpat šobrīd Latvijas Krievu savienība aktīvi izmanto situāciju, kad strauji aug dažādi komunālie maksājumi un cenas veikalos. Kompensācijas piešķiršana valsts iedzīvotājiem par energoresursu tarifu, komunālo pakalpojumu un pirmās nepieciešamības preču cenu straujo kāpumu arī ir ierakstīta Latvijas Krievu savienības programmā.

Uz Latvijas Radio jautājumu - no kurienes ņemt tam naudu? Miroslavs Mitrofanovs atbild: „Ļoti vienkārša atbilde: aizņēmums starptautiskajā finanšu tirgū. Nauda inflācijas dēļ visā pasaulē ar katru dienu tā kļūst arvien lētāka. Ja šodien mēs paņemsi 10 miljonus, tad pēc 60 gadiem tie būs 6 tūkstoši, ne vairāk.” Latvijas Radio aptaujātie ekonomisti gan saka, ka tik vienkārši tas viss tomēr nav.

Autore: Skirmante Balčiūte