Jau vairāk nekā divus gadus Latvijā un mūsu kaimiņvalstīs ir aizliegta pieeja virknei Krievijas plašsaziņas līdzekļu, kā arī televīzijas kanāliem, lai nepieļautu propagandas izplatību sabiedrībā. Cits stāsts ir ar radio. Vidējo viļņu diapazonā ir uztverami divi Krievijas valsts radio kanāli, turklāt aizvadīto pāris gadu laikā izmēģinājuma kārtā uz īsu brīdi tiek veiktas arī translācijas no raidītājiem Krievijas teritorijā. Tai skaitā arī vienā no frekvencēm, kurā līdz kara sākumam bija dzirdama Ukrainas sabiedriskā radio programma.

Kā vērtēt Krievijas mēģinājumus izvērst apraidi diapazonā, kuru lielākā daļa radio klausītāju neizmanto?

Augusta sākumā Lietuvas sabiedriskais medijs LRT vēstīja, ka klausītājiem Baltijas valstīs bija iespēja uztvert vidējo viļņu diapazonā Krievijas valsts radio kanālus. Kādā sociālajos medijos publicētā grafikā lasāms, ka reizi nedēļā augusta trešdienās noteiktos laikos divās dažādās frekvencēs izmēģinājuma kārtā tika iedarbināts raidītājs no raidošā centra Kaļiņingradas apgabala Boļšakovā, kurš retranslēja valsts radiokanālu „Radio Rossii”.

Tīmeklī atrodamā informācija liecina, ka neregulāras izmēģinājuma translācijas no šī Krievijas anklāva notiek kopš 2022. gada oktobra. Katru reizi translāciju ilgums ir bijis atšķirīgs. Bet starp norādītajiem raidīšanas virzieniem minētas arī Baltijas valstis.

Jāpiebilst, ka Krievijas valsts radio stacijas pārstāja raidīt vidējo viļņu diapazonā pirms desmit gadiem. Vienīgais izņēmums – valsts radiokanāla „Vesti FM” retranslācija no Krievijai piederošā Grigoriopoles radiocentra Moldovas separātiskajā reģionā Piedņestrā kopš 2014. gada. Neilgi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā no turienes tika uzsākta arī valsts radiokanāla „Radio Rossii” retranslācija.

Nav izslēgts, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļu darbības un retranslācijas aizliegums Eiropas Savienības valstīs, ieskaitot Baltijas valstis, ir mudinājis lēmumu pieņēmējus izšķirties par radio apraides izmantošanu nolūkā sasniegt līdz šim zaudētās auditorijas. Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija vēl pagājušajā gadā pievērsa uzmanību Krievijas televīzijas un radio apraides tīkla vadītāja Andreja Romančenko paustajam sarunā ar kanāla „Izvestija” korespondentu. Tajā Romančenko saka, ka viņa vadītajai iestādei dots uzdevums līdz 2025. gadam sagatavot radiocentrus apraidei uz ārzemēm. Viņš arī pastāstīja, ka izmaksas lieljaudas apraides atjaunošanai garo, vidējo un īso viļņu diapazonā mērāmas 64 miljardu rubļu (jeb 628 miljonu eiro) vērtībā, plus ikgadējs atbalsts apmēram 118 miljonu eiro vērtībā.

Viena no frekvencēm, kurā līdz šim tika veiktas izmēģinājuma translācijas no Boļšakovas radiocentra – 549 kHz – bija arī frekvence, kur līdz Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākumam bija dzirdama arī Ukrainas Radio programma. Saskaņā ar 1975. gadā apstiprināto Ženēvas frekvenču plānu, kas regulē frekvenču izmantošanu garo un vidējo viļņu diapazonā Eiropā, Āzijā, Āfrikā un Okeānijā, minētā frekvence bija atvēlēta arī Padomju Savienībai. Taču, tā kā frekvenču izmantošanas nolīguma parakstītāja pušu vidū bija ne tikai Padomju Savienība, bet arī toreizējā Ukrainas Padomju Sociālistiskā Republika, faktiski padomju valstij izdevās iegūt tiesības uz vairākām frekvencēm. Tiesa, Ukrainai atvēlētās frekvences jau tad bija apzīmētas kā tai, nevis Padomju Savienībai piederošās frekvences.

549 kHz frekvencē padomju laikā tika sinhroni translēta vissavienības mēroga programma „Majak”. Kā nesenā sarunā ar Lietuvas sabiedrisko mediju norāda bijušais Ukrainas nacionālās radiokompānijas ģenerāldirektora vietnieks Valērijs Jurčenko, pēc Padomju Savienības sabrukuma Neatkarīgo Valstu Sadraudzības valstis mēģināja sadalīt mantojumā saņemtās frekvences. Taču ar minētās frekvences, gluži kā ar citu sinhronizētā tīkla frekvenču sadalīšanu, gāja grūtāk. Kā atzīmē eksperts, jau toreiz Krievija mēģināja darīt visu, lai pēc iespējas vairāk šo frekvenču nonāktu tās pārziņā. Beigās bija nerakstīta vienošanās, ka šī frekvence pienākas Ukrainai. Situācija mainījās šī gadsimta sākumā, un kā Lietuvas sabiedriskajam medijam pastāstīja Jurčenko, būtisks solis bija Krievijas īstenotā Grigoriopoles radiocentra Piedņestrā iegāde.