4. augustā Mali sarāva diplomātiskās saites ar Ukrainu, sekojot kaimiņvalsts piemēram, divas dienas vēlāk, 6. augustā, to izdarīja arī Nigēra. Abās valstīs pašreiz pie varas ir militārās huntas, kas pēc valsts apvērsumiem ir pārņēmušas politisko varu un saņem palīdzību no Krievijas.

Saskaņā ar Āfrikas stratēģisko studiju centra pētījumu, kas tika publicēts šā gada martā, kopš 2022. gada dezinformācijas kampaņu skaits Āfrikā ir palielinājies gandrīz četras reizes. Āfrikas kontinentu šajā laika posmā ir skārušas vismaz 189 kampaņas. No tām vairāk nekā pusi ir finansējušas ārzemes – Krievija, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Saūda Arābija un Katara.

Lai gan starptautiskajā arēnā tiek paustas bažas tieši par Ķīnas ietekmes pieaugumu šajā kontinentā, tomēr aktīvākā dezinformācijas izplatītāja Āfrikā ir Krievija.

Krievijas dezinformācijas kampaņas ir novērotas lielākajā daļa Āfrikas, tomēr visvairāk tās ir skārušas Rietumāfriku – reģionu, kurā šajā kontinentā atradās lielākā daļa Francijas koloniju. Starp bijušajām kolonijām ir arī Mali un Nigēra, valstis, kas šā gada augustā sarāva diplomātiskās attiecības ar Ukrainu. Iztirzājot Krievijas dezinformācijas kampaņas, ir jāpatur prātā, ka tās izmanto vietējās problēmas, sabiedrībā pastāvošo spriedzi, aizvainojumus un nesaskaņas. Šajā gadījumā, būtiski ir ņemt vērā Āfrikas valstu koloniālo pieredzi ar Rietumiem, kas atstājusi nepatīkamu piegaršu un negatīvi ietekmē arī pašreizējās attiecības.

Viens no biežāk izplatītajiem dezinformācijas vēstījumiem pretnostata Rietumus un Krieviju, attēlojot Rietumvalstis kā imperiālistus, kuriem rūp tikai Āfrikas izsaimniekošana, ne labklājība. Šis vēstījums balstās uz pagātnes pieredzi un piedāvā alternatīvu sabiedroto – Krieviju.

Krievijas augošā popularitāte Āfrikā ir tikai viena monētas puse. Otra puse ir Francijas popularitātes kritums, kā arī plašāka pret Rietumiem vērsta negatīva attieksme, ko Krievija veiksmīgi izmanto, lai nostiprinātu savu ietekmi reģionā.

Vēl viens būtisks iemesls, kas ir veicinājis Krievijas popularitātes pieaugumu ir tas, ka Rietumi nav veiksmīgi palīdzējuši apkarot reģionālos džihādisma draudus, piemēram, Mali un Burkinafaso. 

Kā tad izplatās dezinformācijas kampaņas? Talkā nāk dažādi informācijas kanāli, taču īpaši nozīmīga loma ir sociālajiem medijiem, piemēram, Facebook un X (bijušais Twitter), kā arī ziņu apmaiņas platformām WhatsApp un Telegram, kurās saturs tiek piedāvāts vietējās Āfrikas valodās. Krievijas propaganda un dezinformācija sasniedz auditoriju arī caur ziņu portāliem, kas izliekas par neatkarīgām vietējām mājaslapām.

Tradicionālie mediji, piemēram, Kremlim piederošās televīzijas un digitālās platformas kā RT un Sputnik, ir ievērojami paplašinājušas savu darbību Āfrikā, noslēdzot satura dalīšanās līgumus ar vietējām ziņu organizācijām.

Kāpēc Latvijai un Eiropai būtu jāuztraucas par Krievijas ietekmes operācijām Āfrikā? Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Māris Andžāns norāda, ka Krievija šādā veidā paplašina savu politisko un diplomātisko ietekmi, taču ieguvumi ir mērāmi arī “graudā” jeb derīgajos izrakteņos.

Krievija šos resursus iegūst apmaiņā pret militāro atbalstu huntām, piemēram, Mali, un izmanto, lai finansētu savu karadarbību Ukrainā.

Turklāt Andžāns brīdina, ka Krievijas ietekmes izvēršana Āfrikā, piemēram, var kavēt arī Eiropas zaļā kursa virzību, radot papildu izaicinājumus ilgtspējīgai attīstībai.

Lai efektīvi cīnītos ar Krievijas pieaugošo ietekmi Āfrikā, Rietumvalstīm ir jāmācās no pieļautajām kļūdām un jāizstrādā jauna pieeja, kas ne tikai konkurē ar Krievijas piedāvājumiem, bet arī sniedz ilgtermiņa risinājumus vietējām problēmām, tostarp drošības un ekonomiskās attīstības jautājumos. Tāpat ir būtiski veicināt arī skaidrojošas kampaņas un medijpratību, lai samazinātu Krievijas dezinformācijas un ietekmes operāciju panākumus.