Agresorvalsts Krievijas ekonomika divus kara gadus ir bijusi pakļauta starptautisko sankciju spiedienam. Neraugoties uz to, Krievijas tautsaimniecība ir izrādījusies pārsteidzoši noturīga. Arī jaunākās prognozes liecina, ka Krievijas ekonomika šajā gadā piedzīvos izaugsmi. Taču viss nav tik rožaini, jo inflācija saglabājas augsta, bet vairumam Krievijas iedzīvotāju labklājības līmenis nepieaug, jo ekonomika ir pakārtota karam Ukrainā.

Krievija 2022. gada 24. februārī īstenoja pilna apmēra iebrukumu Ukrainā. Eiropas Savienība (ES) ātri reaģēja un ievērojami pastiprināja sankcijas, kuras pret Krieviju bija noteiktas jau pēc Krimas aneksijas 2014. gadā. To galvenais nolūks bija būtiski samazināt Krievijas ieņēmumus no energoresursu eksporta un nepieļaut rietumvalstīs ražotu augsto tehnoloģiju nonākšanu Krievijā.

Krievijai ir izdevies atrast alternatīvus tirgus saviem energoresursiem, taču par tiem iekasētā peļņa ir samazinājusies. Krievija caur trešajām valstīm turpina importēt Rietumu tehnoloģijas, tomēr to apjoms ir ievērojami mazāks nekā pirms kara. Turklāt ES lēš, ka sankciju dēļ Krievijas rīcībā ir par 400 miljardiem eiro mazāk, ko tērēt.

2023. gadā Krievijas iekšzemes kopprodukts palielinājās par 2,6%, liecina Pasaules Bankas prognozes. Janvāra beigās Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paziņoja, ka arī šogad Krievijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 2,6%, lai gan vēl oktobrī tika prognozēta 1,1% izaugsme.