Galerijā “Alma” skatāma mākslinieces Kristas Dzudzilo personālizstāde “Es visu atceros, un tad es visu aizmirstu”, kas sastāv no 11 zīmējumiem, video darba “Es redzu” un kinētiska objekta “Es dzirdu”.

“Gan dāvana, gan lāsts droši vien ir tāda, ka, jā, man ir fotogrāfiska atmiņa, un es atceros ļoti precīzi dažādas lietas, bet es pamazām mācos aizmirst, kas man ar dažādiem panākumiem izdodas.”

Caur galerijas “Alma” stikla ārsienām ik garāmgājējs tiek uzrunāts ielūkoties mākslinieces Kristas Dzudzilo personālizstādē “Es visu atceros, un tad es visu aizmirstu”.

Tā ir vienota ekspozīcija, kas sastāv no trīs lielumiem. Pirmais no tiem – 11 zīmējumi, kuru pamatā ir fotogrāfijas, un kas ir no divām zīmējumu sērijām – “Es visu atceros” un “Es visu aizmirstu”.

Katra zīmējuma apakšnosaukums ir kāda kodēta ziņa jeb skaņdarbs, ko māksliniece klausījās zīmējot konkrēto mākslas darbu, piemēram, Frideriku Šopēnu vai Morisu Ravēlu.

Zīmējumu sērijas ir radītas pusotra gada laikā. Kā stāsta māksliniece, zīmēšana ir lēns process, un viņai pašai arī patīk lēns laiks, tāpēc kā otrs izstādes lielums ir video darbs ar nosaukumu “Es redzu”. Fiziski redzēt video gan var visai maz, jo tā galvenais tēls ir skaņa.

Lai iezīmētu lēno laiku, starp zīmējumiem izstādē ir novietots trešais lielums jeb kinētisks objekts ar nosaukumu “Es dzirdu”. Tas ir metronoms, kuram kā svārsts ir izmantots mākslinieces zīmulis, ar kuru zīmēti darbi.

Māksliniece uzsver, ka, vērojot izstādi, svarīgākais katram apmeklētājam ir ļauties līdzi lēnajam laikam un vienkārši izjust to.

Izstāde galerijā “Alma” aplūkojama līdz maija sākumam.