Vides un lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas kritizē Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģisko plānu. Dabas organizāciju ieskatā iecerētie atbalsta pasākumi nedos ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā. Arī bioloģiskie zemnieki vērtē, ka jaunie atbalsta pasākumi neveicinās videi draudzīgāku saimniekošanu. Savukārt konvencionālie zemnieki norāda uz ierobežoto finansējumu "zaļo" mērķu izpildē.

Eiropas Savienības kopējās investīcijas Latvijas lauksaimnieku tiešmaksājumiem un lauku attīstībai jaunajā periodā (no 2021. līdz 2027. gadam) ir ap 3, 4 miljardi eiro. Lai arī tiešmaksājumiem finansējums pieaudzis pat par 44%, tomēr kopumā Latvijas lauksaimniekiem jaunajā periodā finansējums būs pieaudzis vien par 11% tieši zemā valsts līdzfinansējuma un Lauku attīstības naudas samazinājuma dēļ.

Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa norāda, ka saskaņā ar Eiropas Savienības uzstādījumiem lauksaimniecības atbalstu dalībvalstīs jānovirza vides, ekonomisko un sociālo mērķu īstenošanai. Tādēļ aizvadītajos divos gados tapis Kopējās lauksaimniecības politikas Nacionālais stratēģiskais plāns.

Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis vērtē, ka atbalsts ekoshēmās, kas it kā plānots Eiropas "zaļo" mērķu sasniegšanai ir vairāk vērsts uz lielu konvencionālo saimniecību stiprināšanu, nevis videi draudzīgākas, tostarp bioloģiskās saimniekošanas attīstību.

Savukārt Zemnieku saeimas Ārpolitiks speciālists Valters Zelčs pozitīvi vērtē diskusiju procesu par jaunā plānošanas perioda naudu, jo iesaistīts lielāks nozares pārstāvju loks kā iepriekš. Taču arī lielākoties konvencionālos zemniekus pārstāvošā organizācija Kopējās lauksaimniecības politikas nacionālajā stratēģijā saskata daudzas nepilnības, piemēram, nevienlīdzīgi atbalsta maksājumi starp nozarēm un ražošanas metodēm.

Zemnieku saeimas ieskatā bioloģiskā sektora zemniekiem būs maksājumu pieaugums, bet Kopējās lauksaimniecības politikas nacionālajā plānā trūkst sasniedzamo mērķu.

Tikmēr, noslēdzoties plāna sabiedriskajai apspriešanai, Latvijas vides organizācijas vēstulē Eiropas Komisijai paudušas, ka plānotie atbalsta pasākumi nedos ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā un vides aizsardzībā. Latvijas dabas fonda vadītājs Andrejs Briedis pārliecināts, ka ministrijas izstrādātajām ekoshēmām būtu jābūt pamata prasībām, lai vispār varētu pieteikties atbalstam nevis jāpasniedz tās kā inovatīvus vidi saudzējošākus risinājumus.

Arī Vides konsultatīvā padome ir izanalizējusi Kopējās lauksaimniecības politikas nacionālo stratēģiju un arī secinājusi, ka atbalsts nav vērsts uz videi draudzīgāku lauksaimniecību. Tāpat Padomes vadītājs Juris Jātnieks norāda, ka Latvijas stratēģiskajā plānā nav palielināts finansējums jeb kompensācijas tiem mežu īpašniekiem, kuru teritorijas atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Pēc jaunās Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģijas uzstādījumiem atbalstu plānots piešķirt no 2023. gada. Patlaban Zemkopības ministrija apkopo sabiedriskās apspriešanas priekšlikumus un līdz gada beigām nacionālo plānu iesniegs izvērtēšanai Eiropas Komisijā.

Līdz jaunā perioda uzsākšanai 2023. gadā lauksaimniecībā ir pārejas laika atbalsta nosacījumi.