Cilvēkiem ir grūti pieņemt, ka reizēm nepatīkamas lietas notiek bez izskaidrojuma, saka sociālantropologs un Rīgas Stradiņa universitātes docētājs Klāvs Sedlenieks.

Vērojot pandēmijas laikā kupli sazēlušās sazvērestības teorijas, pētnieks redz mūžseno cilvēku vēlmi aiz parādību cēloņiem saskatīt saprātīgas būtnes apzinātu rīcību, jo tā ir vieglāk sev izskaidrot notiekošo. Vienlaikus pandēmijas laiks izgaismojis vēl vairākus interesantus vērojumus par mums kā sabiedrību – gan mūsu attiecībās ar valsti, gan darbu, gan vienam ar otru.

Ar Klāvu Sedlenieku Latvijas Radio tiekas attālināti “Zoom” platformā, kas nu jau kļuvusi par vienu no pandēmijas laikmeta zīmēm. RSU pasniedzējs jau kopš marta vidus dzīvo lauku mājās Inešos, kur turpina pasniegt tiešsaistes lekcijas. 

“Te, Piebalgas rīdzinieku burbulī, šis droši vien atmiņā paliks kā tas laiks, kad visi pusgadu pavadīja laukos,” sarunas beigās nosmejas Sedlenieks. Darbs no mājām daudziem ir viena no pēdējo mēnešu straujākajām pārmaiņām.

“Pateicoties digitālajām tehnoloģijām, darba un mājas dzīves robežas sāka mainīties jau divtūkstošo gadu sākumā līdz ar e-pastu un mobilajiem telefoniem. Pārceļot darbu uz mājām, tu vairs īsti nezini, kad esi darbā, kad – mājās. Bieži vien tas noved pie tā, ka darbā tu esi visu laiku, un mājas no tā cieš. Protams, šajā situācijā, kur bijām spiesti to izdarīt masīvā apjomā, šis princips tika novests līdz galējībai,” norāda Sedlenieks.

Viņš pieļauj, ka daudzos gadījumos cilvēki būs saraduši ar strādāšanu no mājām un turpinās to arī nākotnē.

“No otras puses, iespējams, tiem, kuri līdz šim domāja, ka tas ir ļoti lieliski, saprata, ka tam ir zināmas blakuspārādības, kas nav tik pozitīvas,” piebilst pētnieks.

Arī viņš pats attālinātu darbu ar studentiem uzskata tikai par krīzes laika risinājumu. “Interakcija ar cilvēkiem ir ļoti nozīmīga, lai saprastu, vai studenti seko līdzi, saprot, var uzdot jautājumus. (..) Mācīšanās nav tikai tas, ko mēs viens otram nododam tīri tekstuālā ziņā. Mēs mācāmies arī no citiem – piemēram, kā klasesbiedri, kolēģi vai studenti tiek galā ar uzdevumiem. Tā arī ir liela mācīšanās sastāvdaļa,” uzsver sociālantropologs.