Noslēdzoties valsts simtgades pasākumiem, kultūras nozares budžets nākamgad nedaudz samazināsies. Pamata budžeta izdevumi nākamgad plānoti 183 miljonu eiro apmērā, bet papildus prioritātēm piešķirti 30 no prasītajiem gandrīz 50 miljoniem eiro.

Latvijas Kultūras ministrijas budžets šogad ir 226,6 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka katrs Latvijas iedzīvotājs no saviem nodokļiem šogad kultūras nozarei atvēlējis 122 eiro.

Salīdzinājumam: Lietuvas Kultūras ministrijas budžets 2021. gadam ir 336 miljoni eiro, tādējādi katrs šīs valsts iedzīvotājs šai nozarei atvēlēja 120 eiro gadā. Savukārt Igaunijas Kultūras ministrijas budžets 2021. gadā bija 276,6 miljoni eiro. Atšķirībā no Latvijas un Lietuvas, Igaunijā Kultūras ministrijas budžetā iekļauta arī sporta nozare, kas šā gada budžetā veido 48,6 miljonus eiro. Atskaitot izdevumus sporta nozarei, Igaunijā kultūras nozares budžets šogad ir 228 miljoni eiro. No katra valsts iedzīvotāja maka tie ir 172 eiro.

Salīdzinot situāciju pārējās Baltijas valstīs, redzams, ka problēmu loks ir līdzīgs. Latvijā 2022.gads būs pirmais, kad kultūras nozares nevalstisko organizāciju galvenais finansēšanas rīks – Valsts Kultūrkapitāla fonds – tiks piesaistīts akcīzes un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem. Igaunijā šāda sistēma darbojas jau tagad. Savukārt Lietuvā, tāpat kā Latvijā, aktuāls ir kultūras darbinieku atalgojuma jautājums. Šā gada budžetā Lietuvas Kultūras ministrijai tika piešķirti 14 miljoni eiro, kas ļāvis kultūras darbinieku algas mūsu kaimiņvalstī palielināt par vidēji 10%. Tomēr šis pielikums Lietuvā nav novērsis starpību starp vidējo algu valsts pārvaldē kopumā, jo atalgojums celts arī citās nozarēs strādājošajiem. Arī Latvijā kultūras ministrija atalgojuma pielīdzināšanu vidējam rādītājam valsts pārvaldē izvirzījusi par prioritāti. Algas kultūras nozarē 2020.gadā palielinātas par 16%, bet šogad pielikums izpalicis, jo nācies piekāpties par labu mediķiem un izglītības darbiniekiem.

Kultūras darbinieku algu celšanai nākamā gada budžetā papildus izdevies panākt astoņus miljonus eiro, kas ļaus teju 4300 darbiniekiem kultūras iestādēs līdzšinējo vidējo mēnešalgu palielināt par 110 eiro un tā sasniegs 1 040 eiro pirms nodokļu nomaksas. Taču, līdzīgi kā Lietuvā, arī pie mums kultūras nozares darbinieki nav vienīgie, kuriem sola algas pielikumu – valdība vienojusies, ka nākamgad algas jāceļ arī pedagogiem, mediķiem un iekšlietu nozares darbiniekiem, tādējādi, visticamāk, kultūras darbinieku algas no vidējā rādītāja turpinās atpalikt, par spīti gaidāmajam pielikumam.

Kā otro prioritāti Kultūras ministrija izvirzījusi nacionālo identitāti, kas iekļauj gan Dziesmusvētku tradīcijas, gan nacionālo grāmatniecību un kino. Šim „trio” kopumā nākamgad papildus paredzēti 11,2 miljoni eiro. Nākamais gads gan koru, gan deju kolektīviem, gan pūtēju orķestriem gaidāms ļoti dinamisks, norāda Latvijas nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte.

Trešā prioritāte kultūras nozarē ir Valsts Kultūrkapitāla fonda pieaugums. Piesaistot to nodokļu ieņēmumiem no akcīzes precēm un azartspēlēm, fonda finansējums nākamgad pieaugs par 1,3 miljoniem eiro jeb par aptuveni 10mit procentiem. Vēl par aptuveni diviem miljoniem fondu papildinās Eiropas Savienības līdzekļi.

Tālāk prioritāšu sarakstā seko kultūrizglītība un mediji. Nākamgad Mediju atbalsta fondam papildus tiks piešķirti 2,6 miljoni eiro, savukārt drukātā prese un grāmatniecība nākamgad atbalstu izjutīs uz samazināta pievienotās vērtības nodokļa rēķina – drukātajai presei nodoklis samazināsies no 12 uz 5 procentiem; grāmatām – no 21n uz 5 procentiem.