Laikmetīgās mākslas muzeja ieceres virzībai Rīgas domē veidos darba grupu, kuras rokās būs izvērtēt iespējamos finansējuma un muzeja apsaimniekošanas modeļus pašvaldībai sadarbībā ar valsti. Latvijas Radio pērn jau vēstīja, ka pēc “ABLV Bank” kraha muzeja ieceres autori nolēma privātā muzeja projektu atdāvināt valstij. Muzeja tālākais liktenis būs atkarīgs no sarežģītas vienošanās starp Kultūras ministriju, Rīgas domi un uzņēmumu “Pillar”, kura pamatkapitālā joprojām ir gan pats muzeja projekts, gan tam paredzētā zeme.

Ambiciozajai “ABLV Bank” labdarības fonda un mecenātu Teterevu iecerei par privātu naudu Rīgā uzcelt Laikmetīgās mākslas muzeju gals pienāca līdz ar bankas krahu 2018.gadā. Taču tika nolemts pabeigt muzeja projektu, par kura autoru bija izraudzīts pasaulē pazīstamais britu arhitekts sers Deivids Adžejs. Projektā līdz šim ieguldīti 4,1 miljons eiro.

“Muzeja projekts šobrīd ir pilnībā izgājis visus etapus kā pēc rokasgrāmatas – sākot ar koncepciju, ar arhitektūras programmas un visiem projektēšanas posmiem. Tas ir saskaņots pašvaldībā un gatavs būvniecībai. Ideālā scenārijā pašlaik būtu jāizsludina būvniecības konkurss, un pēc 26 mēnešiem muzejs būtu gatavs uzņemt apmeklētājus,” stāsta stāsta Laikmetīgās mākslas muzeja fonda vadītāja Elīna Vikmane.

Taču savulaik iecerētās privātās naudas muzeja celšanai – pēc fonda nolīgtā tāmētāja aplēsēm 43 miljonu eiro – vairs nav. Lai projekts un tajā ieguldītā nauda neaizietu zudībā, mecenāti to pērn nolēma uzdāvināt valstij. Valsts gan dāvinājumu pieņemt nesteidzās, jo nebija skaidrības ne vien par finansējumu būvniecībai, bet arī par zemes īpašumtiesībām. Muzejam iecerētā zeme starp Hanzas, Skanstes un Pulkveža Brieža ielu joprojām pieder ar “ABLV Bank” saistītajai “Pillar grupai”.