Kurzemes tautas tērpu eksperte Lia Mona Ģibiete radījusi "Brunču biroju"

"Brunču biroju" savā privātmājā „Madaras”, kas atrodas pavisam netālu no Liepājas, Kapsēdē atklājusi Kurzemes tautastērpu eksperte, grāmatu autore Lia Mona Ģibiete. Savulaik viņa izveidoja Kurzemes tautastērpu informācijas centru Liepājas muzejā, bet tagad ir gatava dalīties ar meistariem un interesentiem, aicinot ciemos jau pie sevis mājās, kur kopā ar dzīvesbiedru turpina turēt godā seno Kapsēdes muižas dārznieka namiņu un pašu loloto dārzu aptuveni 40 gadu garumā.

„Aizejot no sevis radītā informācijas centra Liepājas muzejā, bija diezgan bēdīgi ap sirdi. Radās doma, ka ir grēks aiziet ar visām savām zināšanām, tās jāturpina dot, kamēr vēl var runāt, rādīt, stāstīt. Pieredze, kas notiek Dziesmu svētkos ar tērpiem, ir likusi aizdomāties.”

Mans darbs, kaut arī savādāk, muzejā tiek turpināts, saka Lia Mona Ģibiete, tomēr radusies doma, ka vajadzētu uzmanību koncertēt tieši uz brunčiem un tā ieguldīt savu artavu, daloties ar savām zināšanām.

„Tad man sāka likties, ka pats interesantākais, kā noteikt, no kuras puses esi, ir pēc tiem brunčiem. Sarakstīju grāmatu, kurai varētu būt nosaukums „Brunči - Kurzemes tautas tērpu vizītkarte”. To pārbaudīju nu pat Jūrkalnē, kur aizbraucu pavadīt sauli, ieraudzīju daudzas savas paziņas, bet es nevis ieraudzīju viņu sejas, bet viņu brunčus – ugālnieki, popiņi, puženieki. Eju klāt un saku, sveiki Ugāles brunči!” Sieviete jau cita nevis tā, kurai es šuju kādreiz, viņiem ir savs vokālais ansamblis. Skatās un nesaprot, kas es esmu. Brunči ir norāde, no kurienes cilvēks nāk.”

Viss ir svarīgs tautas tērpā, saka Lia Mona Ģibiete, taču tieši brunčiem ir vietas piederība, vai cilvēks nāk no Kurzemes, Vidzemes vai Latgales. Ikdienā viņa saņemot telefonu zvanus no dažādām vietām Latvijā, cilvēki turpina uzdot jautājumus, tāpēc izlēmusi veidot "Brunču biroju" un interesentus aicināt pie sevis mājās, kur cauri plašajiem logiem var vērot sakopto dārzu un Kapsēdes lauku ainavu. Lia, kuras viena viena no profesijām ir apģērbu modelētāja, ir gandarīta, ka seno tērpu daļas ienāk mūsdienu apģērbā. Pievēršanās tautas tērpam ir īpašs novirziens.