Šajās dienās aprit tieši simt gadu kopš Bermontiādes, kas noslēdzās ar Rīgas atbrīvošanu 1919.gada 11.novembrī. Par godu Latvijas armijas uzvarai pār Bermonta spēkiem šī diena tika pasludināta par kritušo varoņu piemiņas dienu jeb Lāčplēša dienu un tika nodibināts Lāčplēša Kara ordenis. Šodien Latvijas Radio  sākam stāstu sēriju par pieciem Lāčplēša kara ordeņa kavalieriem, kuru stāsti pašlaik skatāmi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē "Vienpadsmit varoņstāsti".

Pirmais stāsts par Elzu Žiglevicu, vienu no trim sievietēm, kas saņēmusi Lāčplēša kara ordeni. Par viņu Latvijas Radio stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja vēsturnieki Arnis Strazdiņš un Mārtiņš Vāveris.

„Elza Žiglevica bija studente un Latvijas Sieviešu palīdzības korpusa brīvprātīgā, kura aktīvi iesaistījās darbā karavīru apgādes un ēdināšanas punktā. 1919.gada 10.oktobrī viņas ar palīdzības korpusa draudzeni Emīliju Jātnieci devās uz Esplanādi, nesot ēdienu Latvijas armijas karavīriem, un cieta pretinieku mestas granātas sprādzienā. Cieta abas, bet Elza – daudz smagāk,” stāsta vēsturnieks Arnis Strazdiņš.

„Viņas kājas tika pamatīgi sadragātas, un nekavējoties ar pulkveža Jorģa Zemitāna mašīnu viņa tika aizvesta uz Pilsētas 1.slimnīcu, kur viņai veica operāciju. Lai gan pirmajās dienās pēc operācijas viņa vēl rakstīja draudzenei optimistisku cerību pilnu vēstuli, ka „drīz vien atkal kopā varēsim staigāt”, diemžēl viņa neatlaba un 29.oktobrī nomira. Viņai bija 21 gads.”

Ordeņa kavalieru stāsti plašāk skatāmi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstādē "Vienpadsmit varoņstāsti".